Kross

Tā kā arī Es gribēdams tikt uz Eiropas un Pasaules čempionātiem, tad devos uz Rīgu, lai skrietu krosu un izpildītu vajadzīgo normatīvu (28.30). Vēl bija jāpaspēj ietecēt „Ceļotajā” un izterēt Lieldienu balvā iegūtā papīra loksne.

Rīgā ierados pa dienas vidu, laikā kad notiek galvenā mazo plūsma, vēlāk kopā ar Gaujienas lielmeistaru aizgajām uz Vermanīti paēst un apspriest skrējiena taktiku, pēc tam sagaidījam Saldus spīdekli un tad jau ar sabiedriskā transporta un kāju palīdzību nokļuvām krosa starta vietā. Iesildos, kājas jūtas kā nedaudz jau lūkojoties uz pensionēšanās vecumu, bet zinu, ka ar sajūtām ir kā ar bābām – nekad neko nevar zināt. Apjautu, ka forma nav slikta un normatīvu vajadzētu izpildīt samērā ar vieglu smaidu, bet parliecināts nebiju līdz galam. Taktika bija nepārķert sākumu, jo 8 km arī Zilupē ir 8 km.

STARTS! Pirmo kalnu uzceļu viegli un pirmajā dovnhilā dabūju nedaudz uzspiest, lai nebūtu jāskrien galīgi pa lejas galu. Kalniņus atstrādāju labi. Visiem klasi rāda Viļņa vislielākais trumpis – Bertuks, tad otrajā pozīcijā iekārtojies Sarkaņu galveinais orientēšanās virtuozs un trešais, kā par lielu pārsteigumu manām acīm, Saldus spīdeklis (Rešķis), Es ceturtais. Pirmais km visātrākais – 3.17. Līdz apļa beigām tieku galā ar Rešķi un iekārtojos aiz Jubeļa, Bērcis jau gandrīz ieņēmis neredzāmā cilvēka statusu. Otrais km – 3.29, palēni, nedaudz cenšos piespiesties, bet nezinu kā būs ar spēkiem nākamajos apļos. Pirmo apli veicu ļoti viegli, bez piepūles. Otrajā aplī kārtīgi atstrādājot kalniņus un tieku garām arī mežmalietim, iekārtojos otrajā pozīcijā. Trešais un otrais km attiecīgi pa – 3.26 un 3.31. Trešā apļa sākumā padzeros, jūtu, ka Jubis, kā uzmacīga muša, ir turpat aizmugurē. Trešajā aplī sajūtas jau paliek sliktākas, sāk iezagties stīvums manās kustībās, bet joprojām turos. Katru mirkli gaidīju, kad Jubelis vai Kūma puika man paietu garām, tad verētu atsēdēt un beigās parādīt finiša dotības, bet nekas tāds nenotika un bija jācīnās vien pašam - ar saviem iedomu tēliem priekšā. Biju ļoti pārsteigts, ka Lapsa nepalidoja garām, jo biju skaidri izpratis viņa taktiku – sākumā ļaut izskrieties citiem un tad uzspiest savu ātrumu, jo tieši uz garu gabalu Lapsēns ir neatvairāms. Piektais un Sestais km attiecīgi pa 3.32 un 3.38, tātad trešais stabili vislēnākais aplis, kas galvenokārt saistīts ar to, ka apļa sākumā padzēros un kūms mani nedaudz apmānīja. Sākot skriet ceturtā aplī, saprotu, ka jūtos spēka un emociju pārbagāts un tik atliek paātrināties. Zinu, ka tikai Jubelis varētu mainīt kaut ko vietu izkārtojumā, bet šaubos vai viņš pēc slimošanas būs gana aktīvs. Kalniņus paņemu smagi, bet nu noskrējiens no kalna ir kā ziemassvētku dāvana, atvelku elpu un cenšos skriet ātrāk, jūtu Jubis turpat vien ārdās, pagriezienā pirms pēdējās taisnes redzu, ka Jubis tur pat ir - 5 sek. robežās, paātrinos, paskatos un saprotu,ka cīņas nebūs un finišēju ar rezultātu – 27.24. Pēdējie divi km pa 3.31 un 3.20. Pie lielas vajadzības un lielāka meiteņu un mazo daudzuma finiša taisnē, es spētu uz finiša dotību rēķina nomest 10-15 sek, īsti turbīnu pat neieslēdzu, bet nevajadzēja jau ar.

Ar sniegumu varu būt apmierināts, krosa dienā arī sajūtas nebija no labākājām, tātad tām ir jābūt vīkendā, tad jau lieli un mazi tiekamies Rīgas kausos.