Divi NEZELTI

Tā nu sanāca, ka neatradu ne vēlmi, ne laiku uzrakstīt par pagājušā vīkenda švakuma mirkļiem manā izpildījumā šajās skriešanas sacensībās – „Siguldas pusmaratons” satelītskrējienā un „Gulbenes apļos”.

Siguldā kādu sekundi pat pavīdēja doma uzvarēt, bet ceļa rulli manam domu gājienam īsi pirms 6dienas pārveda pāri Girgensons, kurš pieteica savu esamību startlistā. 3dienas smaigais treniņš neatnesa man slavas formu, bet gan sāpes trīsdienu garumā – muskuļos, dibenā un arīdezen savā spēka šķiedrā, bet sajūtas pirms pašas 6dienas maķenīt uzlabojās, bet joprojām jutos kā stirna Lauvu barā jeb vienkārši sakot ne uz 100% gatavs atrādīt savas ātruma dotības. Iesildoties muskuļi joprojām jutās kā pēc pensijas saņemšanas. Pieredzes trūkums noveda pie ilgas gaidīšanas starta koridorī, gozēšanās cīpu klātbūtnē un atsilšanas, kas neveicināja pareizās starta sajūtas....iesāku jau līmenī, pirmais km @2.55,pēc tam jau sāku just, ka muskuļi lēnām iet pensijā un iestājas rozīnes stāvoklis (muskuļi atsakās strādāt vēlamā intensitātē). Līdz pat trešā km beigām spēju turēt zolīdu tempu (3km -9:23), bet pēc tam pilnībā pazaudēju vieglumu un mocījos, gluži kā jau meita pirms pirmā randiņa....beigās finišēju 3šais, gūstot minūtes pērienu no Girgensona, iespējams, šobrīd labākā Latvijas šesejnieka un piekāpjoties vienam jaunam čalim no Kuldīgas. Pirms starta biju cerējis uz kaut ko ātrāku ( 20-30 sek), bet iznākums atspoguļoja visas nedēļas sajūtas un nevajadzīgi smago treniņu nedēļas vidū. Pie Smiltenes apļu sajūtām iznākums būtu vismaz par 20 sek ātrāks, ka arī pirmais  km veicināja muskuļu dusmas pēc pirmā km un pienskābe ātri kļuva par manu labāko čomu.

Stresa nav

Gulbenes apļi. Jauna opera nebija jārāda, bija jāuzvar, lai gan uzvara nebija galvenais brauciena mērķis, bet gan progress rezultātā. Vēlme nomest no rezultāta bija robežās no 30 – 1 min, minūte likās visnotaļ nereāla, lai mani tautā nesāktu dēvēt  par dirs..u. Vajadzēja arī atriebties divu iepriekšējo gadu šī skrējiena zvezdai un galvenajam balvu novācējam EdgaramGjačam, kas ikdienā ir SOĻOTĀJS, bet ne jau parasts pagalma kāju vicinātājs, bet daudzkārtējs medaļnieks Eiropā. Nu ko, sajūtas noteikti bija efektīvākas kā dienu iepriekš, cīpu skaits trases malā, protams, samazinājies un sasniedzis gandrīz nulles līmeni, bet savu muskuļu klātbūtni vērtēju kā iespējamo skaita pieaugumu. Tātad trases garums 7,5 (garmins nomērīja 7,65), biju pamainījis savu taktiku un netipiski sev un kaimiņjankam, iesāku pavisam viegliņām un barā, kur tempu diktēju es. Pirmais km – 3.21, otrais vēl lēnāks 3.25, tad jau pēc pirmā apļa nedaudz sāku pielikt un palikām trijatā – manējais, Gjačs, kurš visu laiku bija pasīvāks par sliņķi kokā, un Gulbenes pirmais numurs skriešanā un orientēšanās sportā Kristaps „Pavējš” Vējš, kurš lēnām izaug par kaut ko kvalitatīvu. Lēnām Gjačš līda ārā no ēnas un sāka jau ganīties pa priekšu, nedaudz atkāpos un pārdomāju taktiku, īsi pirms otrā apļa beigām izvirzos vadībā, lai ilgāk varētu padzerties. Pēc 500m soļotājs uzsāka izšķirošo izrāvienu, kuru īsti nebiju spējīgs atbalstīt, bet nu spēcīgās rakstura iezīmes neļāva palaist konkurentu pārāk tālu. Biju atlaidis līdz 10 sek, jāmin, ka Pavējš jau iepriekš attiecās no uzvaras un apdomāja ko rādīt apbalvošanas ceremonijā. Kilometru pirms finiša spēju atrast motivāciju cīnīties, cīnīties līdz pēdējam elpas vilcienam, spēju atgriezties spēlē un liku noprast, ka te nav nekāda soļošana un nebūs mani apskriet bez cīņas. Pietuvojos, bet ar to biju sevi izsmelis un finišāju 5 sek aiz un atstāju visus rēķinus uz nākamo gadu, nebūtu startējis dienu iepriekš, tad aina pavērtos savādāka un Aldim tīkamāka. Jāatzīmē visiem lasītājiem, ka cīņa ar Gjaču bija iespaidīga, tas nav kā zīmēt pimpīšus uz sienas.  Iepriekšējā gadā šo 7,65 garo gabalu biju veicis 26.04, bet šogad jau 25.25 minūtēs. Iepriecināja Kristapa Vēja ātrums un cīņasspars, kas līdzinājās Karaļa Lauvas brāļa dēlam.

Savā elementā ( Pavējš pa kreisi)

Treniņi lēnām sāk ieiet ziemas ritmā, vēl netrenējos ar pilnu jaudu, bet lēnām iezīmēju plānu un vēlamo iznākumu nākamajai sezonai, Vēl izrādīšos Siguldas kalnu maratonā un Smalandskavlen stafetēs Zviedrijā, tad gan lielie darbi būs galā.