Piedalījos mazajā balvā, kas pie reizes bija arī Latvijas kausa posms, pirms tam domāju vai piedalīšos, sapratu, ka nevar Aldi pievilt un jāpiedalās, lai gan nebiju aizmirsis to, kā Aldis bija pievīlis visu komandu klubu stafetēs dēļ kkādas dzeršanas. Galvenie uzdevumi pirms starta: 1) nekļūdīties 2) neraustīt tempu 3) atriebties jubim par Gulbenes kausu :D( tas tāds vairāk principa jautājums) 4) nezaudēt kūmam vairāk kā 2mim. Distance nebija pārāk interesanta, bet bija samērā smaga sākumā (kalnaina), bet mežs kopumā tāds Rozes mežs vien bija. Žēl, ka nebija ieradusies Gaujienas 1. līmeņa zvaigzne, Gaujienas avīzes septembra vāka modelis. Viņš šajā distancē būtu bijis labs, jo kā zināms viņa divas stihijas ir 1.etaps un garā distance( vēlams pa baltu mežu). Garo distanci gluži neuzskatu par savu stihiju, vienīgi pavasarī ar šo garo murgu man nav problēmas. Kopumā ar 1.vietu esmu apmierināts, bet apzinos, ka paveicās ar kūma neierašanos. Esmu arī apmierināts, ka noķēru jukumu...jo sen nebiju ar šo vienaudzi kopā uzkapājis( cik nu uzkapājis, jo pēc jukuma noķeršanas vairs īsti nebija tolka mocīt šķiedru un tempu nometu!) Bet nu karte gan bija tāda paprasta priekš 21. gadsimta standartiem, tā der tik azimutam! Bija tāda sajūta, kā skrienot swe, ka viss tik aptuveni uzzīmēts – jā tjipa, te kalns, nē nu ir kalns, bet ir jāizzīmē precīzāk, jo tač ar pilnu muti arī neviens neskrien!
Prieks, ka azimuta jaunā uzlecošā zvaigzne, Slikšjānis uzvarēja...šī zvaigzne ir uzmirdzējusies kopš tālā 83.gada, kad sevi uz lielās skatuves pieteicu pats diženais diženums, cilvēks pasaki kapēc tevi neuzvarēt, azimuta pirmā ešalona zvaigzne vēl šo baltdien – Aldis!
Turās, nākošie mači būs Cēsu rudens!
Reāli noveicās... Cilvēks, pasaki, kāpēc tevi neuzvarēt:D
AtbildētDzēst