2/06/2012

JWOC 2009...ieskats tajā


Pie jau iepriekš minētajiem rezultātiem, noteikti vēl jāpiemin 6. vieta Pasaules junioru čempionātā. Liekas, ka tas bija pavisam nesen, bet vasarā jau būs pagājuši jau trīs gadi, tas laiks skrien gluži ka Kenenisa Bekele vai Šacis Šadrins Latvijas līmenī.

Pēc izcili neveiksmīga snieguma Pasaules junioru čempionatā 2008.gadā ( dsk, b fināls videjā, dsk) biju nolēmis parādīt kaut ko augstvērtīgu un patiešām smaida vērtu. Gatavošanās čempim noritēja labi, forma auga līdz ar laiku līdz tā kulmināciju sasniedza čempja laikā. Sagatavošanās periodā daudz palīdzēja izlases treneris, smadzenes, šoferis, iedvesmotājs, meiteņu ieteicējs Gatis „GB” Berķis, kad viņa ietekmē 2 mēnešus braucām atstrādāt Siguldas kalnus un serpentīnu, kas palīdzēja iegūt vēlamo formu un smaida platumu. Par formas kāpumu liecināja sasniegtais rezultāts 1500m – 4.14 Valkas čempī, skrienot bez jebkāda drebuļa un konkurentu elsošanas aizmugurē. Čempionāta komandu veidoja – Es, Andža „meistarība” Jubelis, Garciema kāpu pārzinātājs un Šaca treniņu partners Andis „Roļa dēls” laveiķis, Zviedru mežu un meiteņu pārzinātājs Kārlis Dišlers un Austrālijas bronzas laureāta brālis – Zemgus Žagata. Visnotaļ interesanta un adekvāta komanda bija nolasījusies.

Čempis iesākās ar kaut ko patīkamu un gaidītu – sprintu. Sprints solījās būt viltīgs, grūts, bet kam tad mūsdienās viegli – par to nedomāju, pirms starta galvenā doma bija neizkalt (bija Eģiptes cienīgs karstums) un kārtīgi iesildīt šķiedru. Par vietām nedomāju, bet sapratu, ka labu apstākļu sakritības gadījumā varēja atkārtoties kaut kas līdzīgs iespētajam Ungārijā, kad man bija bronza. Starts, paņemu karti, ātrumā nevaru atrast, kur starts, ieliņas tik šauras - viegli pacilpot garām, bet viss kārtībā – pirmos divus kp paņemu bez stresa, bet saprotu, ka ar tādu ātrumu knapi Aldi vinnētu viņa pagalmā – doma skaidra, jāpalielina apgriezieni motorā, tā arī bija mana kļūda, pazaudēju koncentrešanos uz 5sek un vairs nefilmēju, kur atrodos, tuvojoties kp nebiju pārliecināts vai esmu pareizajā ieliņā, paskrēju 50m atpakaļ, parliecinājos. Bāc pirmā kļūda ( vismaz uz 30 sek), tas mani tajā brīdī atmeta ārpus 100nieka :D. Tālākās darbības skaidras – pilns ātrums, nevienas kļūdas. Tālāk līdz lielajam pārskrējienam nekļūdos, viss iet kā pa sviestu, tad garš pārskrējiens (uz 2min), jūtu sajūtas tādā karstumā nav pašas olimpiskākās, bet spiežu cik varu – bez cīņas neviens garām netiks. Pārskrējiens veikts, talāk pēdējā grūtā daļa mazajās ieliņās – izložņāju labi, ātrums Alda jaunības cienīgs, tālāk vēl viens pārskrējiens ar diviem variantiem – paņemu labāko – skrienu iespaidīgi, neko nevar nolasīt, hū, ieraugu kp (otrais laiks etapā, vispār labākie laiki man bija uz garajiem pārskreējieniem), tālāk divi kp. bērnu rotaļu laukumā pret kalnu, spēka nav, nedaudz atpūšos – nestrebju karstu. Tālāk atkal atgūstu elpu un skrējienā no kalna saprotu, ka jāgriežas pa kreisi un to izdaru strauji un nokrītu zemē, labi, īpaši neko neskatos un kapāju tālāk, līdz ievēroju, ka man karte sāk palikt arvien asiņaināka, skatos, ka man kreisā roka vienās asinīs, nu smuki, atlikuši vairs vieglākie kp. un finišs tuvu, bet līdz ar roku kritās nedaudz temps un pieļāvu smieklīgu kļūdu beigas uz kādam 5sek, apskrienot šķērsli pa nepareizo pusi. Beigās sanāca 13.vieta, kļūdās 50 sek + beigās pazaudēju uztaustīto ātrumu. Ja visi apstākļi būtu sakrituši, 6niekam bija jābūt stabilāk kā manai uzvarai Latvijas čempī Cēsu ielās. Biju apmierināts ar rezultātu, bet ne ar savu sniegumu.

Nākamā dienā bija garā distance. Neko pozitīvu tā neatnesa, sāku slikti, kļūdas mani vajāja visu laiku, finišā vēl uzzināju, ka esmu izlaidis vienu kp., tātad tas rezumējās ar dsk un līdz ar to nebiju nopelnījis nevienu ekleru.


Lietaina diena, kad nevienu cīpa neizrādīja savus figūras dotumus. Sāku savākt sevi vidējās distances kvalifikācijai.

Pēc brīvdienas sekoja vidējās kvalifikācija. Paņemu pēdēju starta grupu, jo negribēju, lai švakie maisās pa kājām un būtu patukšāks mežs. Taktika skaidra – sākt piezemēti, visu kontrolēt, bet pa kad zinu vai redzu kp. - kapāt no sirds. Iesāku veiksmīgi, pirmie seši kp. bez kļūdām, tālāk garš pārskrējiens, izvēlos drošāko variantu – no kalna leja pa taku, tad augšā pa stigu (ļoti stāvu) un kp, deguna priekšā, visu izdaru kā pēc Alda labākajiem paraugdemnstrējumiem jeb kā biju plānojis, bet variants bija ne tas labākais un labākajam laikam zaudēju vairāk par minūti. Pēc tam skrienu spēcīgi, jutos olimpiski, tieši šajā dienā bija formas virsotne, es burtiski lidoju, pēdējie kp. viegli, jūtu, ka būs labs rezultāts, bet tad kļūdos trešajā kp. no beigām uz kādām 50 sek, kas mani atmet tālu, tālāk līdz pat finišam visi labākie laiki – finišēju spēcīgi un bez elpas. 7.vieta hītā. Bez pedējās kļūdas – 2, 3. vieta stabili.

Vidējās fināls, uz finālu dodos pēdējā, krutajā busā, kopā ar 20 labākajiem pasaulē (Hubmans, Kyburzs, Bergmans, Bostroms) un taja skaitā Es, ieslildoties jūtos spēcīgi. Uz pirmo kp. jāskrien bija pa ceļu, nolemju, ka nav ko žāvēt, skrēju maksimāli un vēl ātrāk...ieskrienu punkta vietā, bet punkta nav, tā es tur raustījos kā punķis uz drāts vairāk par 2min, līdz man izceļ kp. un sapratu, ka game over. Turpinu skriet, bet augstāk par 23.vietu neizdevās tikt, mazas kļūmes piemeklēja arī beigu daļā. Kārtējā neizmantotā iespēja, žēl, ko, lai saka.

Stafete. Zemais sāk olimpiski un otrajā skatītāju kp. pat ir līderis, prieks man un kaimiņu sašam. Jubim nododu pēdejo kaujas instrukciju, diemžēļ Zemais nebūdams pats labākais tieši uz orientēšanos, kļūdās un nodod stafeti kādā 7-8 vietā, Jubis etapu veic stabili, bet forma viņam bija beigusies līdz ar sprintu un ļoti daudz Andža pakāsa uz kāju. Es stafeti saņemu 8.vietā, neviena nav apkārt, līdz k- punktam mani noķer Dānis, pirmos trīs kp. paņemu labi, droši...skrienot pļavā ieraugu priekšā Norvēģi, kas startēja min. pirms manis, strauji uzkurinu tempu, noķeru viņu, taktika skaidra – atsēdēt, taupīt spēkus, jo forma man bija beigusies, bija diezgan jāpamokās, līdz vienam kp. viss gāja kā pēc plāna – bez kļūdām, tad tuvojoties otrajam skatītāju kp. uzņemos līdera funkcijas, kp. uz nogāzes, nekādas piesaistes, ieraugu Lucas Basset (FRA), bet smagi nopeldu un nespēju saprast, kur kp. – biju pa zemu, līdz to saprotu, minūte zaudēta, paņemu kp., esmu dusmīgs uzvilkts, psihoju un līdz skatītājpunktam aizskrienu iespaidīgi, no Norvēģa esmu atrāvies, bet pret kalnu jūtu, ka vairs nav spēka, pagaidu Norvēģi, tālāk divus nobakstu ( katru uz 15.sek) un kur bijis, kur nē, uzrodas Klušaček (CZE), saprotu, ka starp mums izšķirsies 6tās vietas liktenis jeb pjedestāls, buču skaits no meitenēm, krieviešu pievērstais uzmanības procents. Zinu, ka Čehs ir pasaules top – 10 numurs, bet Es vienkārši skriešanas maniaks no Grundzāles, uz trešo kp. no beigām katrs paņemam savu variantu, punktā esmu sekundi priekšā, taktika skaidra – nelaist puiku garām ne metru, izskrienam finiša rajona pļāvā, Klušačeks kā uzbāzīga vāvere mēģina mani apdzīt, bet Es allaž palielinu ātrumu, bet joprojām neesmu pārliecināts vai man pietiks spēks finišam – pēdējais kp. paņemu priekšā Čeham, finišā Klušačeks pietuvojas līdz manam plecu līmenim un tad Es beigās parādu savas finiša dotības un spēcīgu roku vēzienu finiša un, Jāāāaā..6.vieta. Prieks bija, nenoliegšu, bet, ja Jubis būtu maķenīt spēcīgāks, tad, iespējams, vēl šo baltdien par mums jūsmotu visā Eiropā, gluži kā visi jūsmo par Mikusa veikumu Austrālijas ārēs.

Beigās pozitīvs bankets ar interesantiem izgājieniem un pēdējais junioru čempis aizvadīts, tas bija iespaidīgs un neaizmirstams čempis, bet nu ir laiks parādīt savu varējumu un potenciālu pie Lielajiem puikām...WOC sagaidi mani...Pauliņš tuvojas savam otrajam piegājienam...

7 komentāri:

  1. Tieši tā, sprintā izšāvu vienīgo pilno patronu! Stafetē, katrs solis nāca ar milzīgu piepūli, takā atdevu visus spēkus, bet jā, ja būtu laba forma, medālis bija reāls.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Izcils apraksts, ceru, ka Tev viss izdosies un Pauliņa 2.tais piegājiens pasaulē iesakņosies!

      Dzēst
  2. Anonīms6/2/12 23:03

    "Zinu, ka Čehs ir pasaules top – 10 numurs, bet Es vienkārši skriešanas maniaks no Grundzāles..."

    Tīk labs:D.

    AtbildētDzēst
  3. Tie Tavi epiteti ir vienkārši unikāli (tas tāds Grundzāles dialeksts??). Var smieties līdz asarām :)

    AtbildētDzēst
  4. Turpini savu rakstu sēriju, gaidīšu nākamo!! Par WOC Norvēģijā arī būs?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Par to gan nebūs :D Woc Norvēģiā ir mans melnais punkts, ko es nevēlos atcerēties :D

      Dzēst