11/10/2016

Izlases nometne Madonā

Sezonas noslēguma nometne norisinājās Jupitera dzimtajā pusē - Madonā, kur viss sākās arī mūsu Latvju Bredam Pitam - Rekuņenko, kurš šobrīd tiek uzskatīts par pieprasītāko modeli orientieristu vidū. 
     Nometne kā jau nometne sākās 5dienā, kur Dzelzs Ainārs neieradās, jo savus spēkus lika ārā citā jomā un ar citām. Kāpas biedri mēļo, ka Ainārs tajā jomā esot daudz naskāks kā skrienot pa mežu.  Nakts treniņš aizrāva nevienu vienu nometnes censoni, arī pāris mazās uz kurām, armijas dižgars ir uzmetis abas acis virsū. Piektdienas treniņš vairāk kalpoja kā Reinija iesildīšanās treniņš, lai, nesenais junioru izlases līderis, spētu atkal sajust karti un piefiksēt ideālo virzienu, kas viņu ir bieži novedis pie ideāliem skrējieniem stafetēs.
    Istā spēlīte sākās 6dien, kad norisinājās individuālā starta vidēji garā distance, kas veda pa dubult sudrabotā Sirmā kunga jaunības mežiem, kur Gunis ziedu laikos nevienu vien gaileni ir salasījis. Īsi pirms starta OK "Kāpa" pirmais numurs un visu cīpu Gailis -Dzelzs Ainārs paziņoja,ka būs grūti jebkuram viņu apskriet, jo esot uzņēmis labu ritmu rudens pusē, tad es sapratu, ka būs kārtīgi jāelš un bikses arī tika aizšņorētas. Jau uz 1kp iesāku netispiski sev - ļoti neadekvākti, kas rezultējās, ka mani pa minūtu noķēra Priekuļu Daces Draudziņš jeb Ski - O lielākais simbols. Tālāk - 2,3,4,5 kp - ļoti labi,  agresīvi un Alda zvēra stilā. Uz 6kp skrienot pamanu 35+ galveno līderi un Zvaigzni - Krūmiņu. Saķeroties ar viņu nesapratu, kas īsti notiek, jo tik Spēcīgu Janku, nebiju manījis kopš 2011.gada, kad vēl Janka mani biežāk aukstu padarīja, nekā es viņu. Pēc tam vēl pieļāvu divas kļūdas, kas rezultēja smieklus no Reinija puses, kas aizvadīja stabilāko skrējienu pēdējo 92 dienu laikā un bija pat iekāpis izlases augšiņā, kas finišos atstāj iespaidu uz maziņajām, kuras burtiski piekliedz visu finiša zonu. Tā labojot savas kļūdas, nācās Reinijam divas reizes garām skriet, tāpat par šoku manai presei apdzinu arī 169cm garo varenumu - Dzelzs Aināru, kurš aiz sevis mežā burtiski bija atstājis ceļu ar mega ultra super ideālajām trajektorijām un leņķiem. 
    Nometnes otrais treniņš bija intervāli, kas vairāk no mana skatu punkta bija Alņa skaistulītes figūras pētīšana no aizmugures uz ko Matīss Sirmais Slikšjānis izrādīja vērā ņemamus brīdinājumus, un jau mēgināja grūst mani Madonas ekoloģiskajās kupenās. Lieki piebilst, ka 90% skrēja aiz Aļņa daiļumiņa, bet 10% pa priekšu. Es pēc diviem intervāliem sapratu, ka nav prāta darbs sisties ar cilvēku, kurš nejūt sāpes - ar Bezsāpju TITO un viņa pieguļošo personālu un tālāk veicu mierīgu recovery skrējienu.
Nometnes etalons
   Vakarā šādas, tādas sarunas par nākotni, kur Reinijam bija tikai viens jautājums - vai izlases treneris redz viņu woc stafetes komandā. Kā arī Dzelzs Ainārs izdalīja smieklu devu sapulces dalībniekiem, ne jau rādot savu dziļo iesēdienu vai taisot mazvērtīgas zirņu kotletītes, bet gan ar angļu valodas akcentu, kas pārsteidza pat dzelžainākās sejas.
   Svētdienas treniņš atnesa ne tikai mežonīgo rītu, kur Kāpas Māls visus cēlā augšā pēc armijas principiem, bet arī ar sniegu, kas padarīja treniņu īpaši smagu. Plānā bija 6 īsas distancītes, pa nebaudāmu, ne tehnisku Madonas mežu, kas izraisīja Igauņu sejās nesaprašanas asaras. Veicu 5 un ar Bredu Pitu Rekuņenko rikšojām mājās, viņš, protams, vairāk pa grāvi, es pa ceļu, jo tik lieli divi giginati nevar skriet pārāk tuvu viens otram - meža zvēri nesapratīs. Pusdienās neatceros kas bija, iekodām un noslēguma sapulce un pa mājām. Dzelzs Ainārs vēl uztaisīja pāris sprintus - Smecersils -Rimi, jo viņam mašīnai apsilde nedarbojās, gribēja pats sevi uzsildīt pirms gaidāmā ceļa.
     Dzelzs Ainārs Racing Team....nākamā gada projekts, bet ja bez jokiem, tad tiekamies Janvāra nometnē!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru