Ali iepazīst Slovēnijas spožumu un postu

Šī gada ievadā aizvadīju smagu un nometnēm bagātu sagatavošanās posmu ārzemēs - dažādas zemes, dažādi kebabi un visam pa vidu smagi treniņi, bet kā saldais ēdiens pensionāru klubiņa ziemassvētku ballē  bija cilvēces dižgara Ali Māliņa satikšana nometnē Slovēnijā, par to arī sīkāk un grandiozāk.

    Janvārī aizvadīju apjoma vākšanas nometni Izraēla, pēc kuras jutos gluži kā jauna meita pēc pirmās zaļumballes. Februāra sākumā sanāca noraut kādu vīrusu, kas diezgan izjauca sagatavošanos, bet uz otro nometnes ciklu, ko iesāku kebabu lielvalstī- Turcijā, devos jau gandrīz atguvies un atkal iedvesmots. Pirmās sacensības, kalnu treniņi un zolīdais apjoms, bet domās tomēr biju ar Ali jau Slovēnijā. Pēc Turcijas viesmīlības, devos uz Itāliju, kur uzskrējos ar šī sporta veida augšgalu, izdevās stabili skrējieni, kas mijās ar vājumu un nogurumu un neskaitāmām picām milfu ielenkumā. Pēc tam pievienojos Ali iedvesmotajai Armijas izlasei Slovēnijā, kur uz paplātes tika atnesta "Lipicas open".

    Slava Garskijs (Smiltenes zilo tanku 3/4 numurs), kurš šajā sagatavošanās ciklā iziet speciālos psiholoģijas kursus un slīkst cukura deficītā, un Kāpas virslepnums Ali Māliņš ar iespaidīgu taures rūkoņu un kaucošiem ratiem un pilnu busu mazajām, savāca mani  vietējā vilciena stacijā. Pirmās divas dienas bija Armijas ieskaite, kur izdevās izraut bronziņu, jo Guntis nebija sadraudzējies ar vietējo apvidu, jo vēl taustījās kā jauna vista piemājas dārzā. Tāpat arī Aināra prombūtne ļāva skriet pa tukšāku mežu. Apvidus smags un akmeņains, jau pēc divām dienām biju uz sava ķermeņa visas vietas apsitis, vienīgi Poļi lidoja kā trakas kalnu kazas pirms savām pēdējām vakariņām dzīvē. Jāpiebilst, ka Ali nebija vienīgais no piejūras orientēšanās kluba lepnuma Slovēnijā - Latvijas V21A grupas lepnums Saliņš, bija sev līdzi paķēris pārīti kāpistu ar pieminēto Saliņu un Tamāru priekšgalā. Šacis būdams darbos līdz pakaļkājai un savā garīgā lidojuma meklējumos, nespēja pievienoties kāpas brigādei, kur Salinators (tā Šacis uzrunā Saliņu) ātri vien ierādīja vietējiem viņu vietu mežā, tikmēr Tamāra būdama īstena baltā iedeguma un piejūras saldējumu piekritēja, ķēra pirmos saules staru finiša zonā. Tikmēs Armijas jaunieguvums Ali vāca apjomu mežā - grūti bija pārslēgties no Čerija eksluzīvajiem treniņiem uz Slovēnijas tehniski un smagi skrienamo apvidu, bet pēdējā dienā Guntis gandrīz izmērēja visus Poļu knarikus - dažas kļūdiņas un dialogs ar vēderu pie pēdejā kontrolpunkta ietekmēja gala rezultātu, kas beigās nebija tik labs, cik Dzelzs Ainārs būtu gaidījis no sava treniņu partnera.

    Tikmēr nepatīkama ziņa pāršalca visu busu, ka Dzelzs Ainārs būdams savas formas priekšvakarā ir iedzīvojies traumā un izskatās, ka uz sezonas sākumu nebūs savā optimālajā kāju vēzienā, kas ļauj nedaudz atvilkt elpu Ali un uzkrāt spēkus pirms atkal šīs divas spēka stacijas mērosies spēkiem un cīnīsies par Induļa galvenā vietnieka titulu un kāpas labākā orientierista godu, ja vien Saliņš līdz tam laikam nebūs uztaustījis savu plūdumu meža labirintos vai arī Gačiņš, tas kurš bijušais Caics, nebūs atmetis trakos ēšanas paradumus un izskatīsies tik pat draudīgs kā 2005.gada Latvijas čempionātā, kur būdams vēl juniors un skriedams vecā Deltas formās, iznāca pirmais Latvijas čempionātā stafetē pieaugušajiem. Protams, ja nomet visu apstākļus, tad uz šī fona Delzs Ainaritosam vajadzētu būt izteiktam favorītam un drīzāk sezonas otrajā pusē mazais napoleons no kāpas būs vairāk kā tēvs, gan Ali, gan Gačiņam, gan arī meistarīgajam Čerijam. Un tad jau septembrī, kad būs pienācis sezonas pīķis un visu mazo izvēles brīdis, tad jau "Kāpa" atkal būs galvenā favorīte uz titulu. Jāatzīst tagad, ka pagājušajā gadā mana cīņa pret Aināru nebija no tīrākajām, ja ne mans pārsvars kilogramos un visi īsie farsti, tad piejūras lepnums varēja būt arī augstāk. 

   Tad jau tiekamies Kurzemē! Būs visādi svešzemnieki, lai gan bez Aināra, bet centīsimies viņiem ierādīt īsto vietu un savas pozīcijas tevzemē neatdosim!

   Neliels video, kur var redzēt mani bēgam no ALI. https://www.youtube.com/watch?v=uDAZxgMdIEQ

    

Gada skrējēju top-10

Ir pienācis tik svarīgais un ilgi gaidītais sezonas labāko skrējēju tops, kas liek tirpās vārtīties ikvienam vidusmēra pensionāram. Šogad tops būs nedaudz savādāks, jo tas būs bez BIG 6, jo tur viss tāpat ir skaidrs, ir vērts noskaidrot, kuri ir bijuši labākie aiz lielā sešinieka.

    Tāpat jau iepriekš jābrīdina cilvēkus ar vājajiem nerviem, ka turpmākajā tekstā nebūs pieminēti šādi orientēšanās saimes dižgari - Meridiāna seja, līderis un vienkārši kārtīgs cilvēks Andris MotorCāns, OK "Saldus" stūrakmeņi un Atelis Rešķis un Vikiņš MegaMainds Mateičs, Itkā Lietuvas pierobežā klīst baumas, ka Vikinators gatavojoties Veterānu čempim un uz papīra izskatās, ka varētu būt vienīgais reālais konkurents varenajam francim - Tjerī. Vikiņam tik vairāk jāsāk draudzēties ar ātrumu, bet pēc pieredzes un tehnikas, šie divi vaļi ir gluži vai dvīņubrāļi. 

Zibens Reinijs vasaru gaidot

   10) Desmitais labākais 2016.gada sezonā ir bijis Alvis Reinijs RR Reinsons. Sezonas laikāir vairāk klusējis, nekā licis par sevi manīt, bet tas neliedza OK "Alnis" izpirkt tiesības uz Alvi, lai iegūtu šo bijušo junioru līderi savā īpašumā uz Klubu stafetēm, kur Zibens Reinijs bija Zibens ātrumā un Vikiņa meistarībā - 3.vieta pēdējā etapā, izgrabinot tādas zvagznes kā Sintijas Polu Ozolu un Ogres Kiviču. Tāpat atzīstami nostartēja arī Studentu čempionāta banketā, kur pēc Poļu pupaināko meiteņu baumām Alvis esot bijis stabili trijniekā. Uz nākamo gadu paliek atklāts jautājums, kurš Latvijas klubs savā īpašuma iegūs Zibens Reiniju, liekas, ka pat Olaines Pura Rupucis nesmādētu Alvja taktiskajai domāšanai, tas jau veidotu mega dueli orientēšanās sabiedrība- Dambe vs Reinsons.

   9) Matīss Sirmais Slikšjānis sezonu ir beidzis kā devītais labākais. Lai gan kopumā ir vēl nestabilāks kā Aldis pie rozīņu stenda XXX Maximā, bet pāris labus startus 2016.gadā ir veicis. Visvairāk Aldim ļāva smaidīt JWOC stafetē, kur necerēti labs sniegums stafetē, kā arī garajā distancē, pēc šaušalīgā sākuma, spēja pats atlikušo distanci veikt sava jaunā uzvārda cienīgā līmenī, jo uz arēnu bija ieradusies Jelgavas Irina Shayk, kas allaž Matīsu sapurina, kā neēdušu sienāzi pieneņu laukā. Tāpat Baltijas čempī veica sezonas tīrāko skrējienu un spēja pat Latviju 2 izvirzīt stafetēs vadībā pēc otrā etapa. Diemžēl vājprātīgā caureja liedza ierakstīties varenā OK "Azimuts" pieteikumā uz stafeti Ventspilī. 

  8) Endijs TITO Titomers. Šobrīdējais Aļņa līderis un Šilinatora pavārs aizvadīja pasausu sezonu, kas ir manāmi samazinājis draudzību ar Šilinatora suņiem un Trīsmetrīgo. Būdams līdzīga tipa skrējējs varenajam Kūmam, tikai ar daudz labākām sprinta iemaņām, liekas, ka ir burtiski piedzimis ar lielo stafešu meistarību šūpulī...Izcili veikti etapi 10milā un Jukolā ļāvā ieklūt šajā tik nozīmīgajā topā. Vēl viens gads priekšā junioros, vai Tito spēs norībināt Somijas akmeņus un iepriecināt Latvju Irinu Shayk!? 

  7) Jānis Tamijs Tamužs. Stabils, stabila vērtība, nesatricināms. Liekas, ka pēc stabilitātes ir pat augstākā līmenī kā Lapsjonoks no aizmugures, kad tik piefiksē pareizo virzienu aiz kāda granda muguras. Protams, meistarība un stabilitāte gribētu pacelt augstākā līmenī pašu Tamiju, taču šogad, tas galīgi nesanāca, bet tika atalgots ar Latvijas čempiona titulu stafetēs, kur pirmajā etapā atkal izskrēja uz 110%, burtiski piesmejot Slavu Garskiju. Tāpat Baltijas čempī uzņēmās tēva lomu gan Jupiteram, gan Kūmam un gandrīz sastrēba taku izlases potenciālā līdera otrajā etapā radītos sūdus - atzīstams sniegums trešajā etapā varētu būt kādreizejā Ausekļa karamašīnas 2016.gada galvenais šedevrs. 

Slava Garskijs fotosesijā

6) Dzelzs Ainārs. top-6 labāko sportistu sarakstu iesāk Kāpas līderis jeb Saulkratsu zelta miniatūra. Pavasarī Aināru no sliedēm izsita negaidīta trauma, lai gan ar visu traumu Dzelzs Ainārs braši iezīmēja savu varenumu Kurzemes pavasara pirmajā dienā, kur skrēja diezgan tuvu BIG 6 līmenim. Šī Kāpas zelta miniatūra sevi vislabāk parādīja Latvijas čempionātā stafetē, kur pirmās 10 minūtes aiz muguras spēja notuŗēt pat Ok "Azimuta" pēdējā etapa veicēju un tas vēl ar trijām čurāšanas reizēm. Ja ne vien tā liktenīgā izkliedes sistēma, kas ļāva zilajiem tankiem iegūt nelielu handikapu, tad, iespējams, Ok "Kāpa" spētu izraut pat 2.vietu. Bet visas iespējas uz nākamo sezonu...liekas, ka Čerija treniņi sāk nest augļus un Dzelzs Ainārs Čerija ietekmē atdzīvojas kā aizmidzis vulkāns. 

5) Slava Garskijs. Zilo tanku viens no simboliem un, iespējams, Latvijas orientēšanās sabiedrības lielākais seksa simbols jeb vienkārši Latvju Breds Pits aizvadījis cienīgu sezonu, kas ļāva kļūt par piekto labāko Latvijā. Kā lielākais sprādiens makaronu fabrikā jāmin - uzvara Malienas Kausos, kas Armijas cilvēkam bija pirmā lielā individuālā uzvara kāda no Latvijas Kausa posmiem un saldāku šo uzvaru padara tas, ka Garskijs piesmēja pašu Orientēšanās Ironmenu, visu mežu Rembo - Jāni Krūmiņu. Par viņu grandiozo cīņu vēl tagad meža zvēri runā un stāsta saviem bērniem kā Breds no aizmugures izlauzās priekšā, ieslēdza savu šujmašīnas ātrumu un burtiski aizskrēja no izcilās leģendas. 

Ali Māliņš savu upuri vērojot

4) Ali Māliņš. Lielākais 2016.gada atklājums ir viennozīmīgi Čerija spožākais dimants - Guntis Ali Māliņš jeb Kāpas Māls. Šis Čerija atradums ir talantu talants, divu sezonu laikā kopš izdzirdējis vārdu - orientēšanās, spējis jau debitēt Latvijas izlasē Baltijas čempionatā un Latvijas Armijas izlasē, kur braši ir ieņēmis Lapsjonoka vietu. Ali šogad kļuva par Latvijas čempionu Sprinta stafetē, kur ar savu veikumu iedvesmoja smuko Iritu kļūt vēl smukākai un  spēja pirms starta nomierināt stresojušo Polu Ozolu, kas aiz stresa esot vien dzīvojies pa tualetēm..Ja vien Kāpā nebūtu Indulim jāpalīdz Kāposts pelnīt, tauta runā, ka Sirmais nemaz nebūtu uzvarējis, jo tajās saulainājās jūlija dienās Guntis esot bijis pēc vella spēcīgs, ka pat Kāpas sensejs Čerijs nespējis Kāpas Mālu novaldīt. Visbeidzot treknu punktu sezonai Guntelis pielika startējot Ziemassvētku rogainingā, kur uzvarēja pēc scenārija- atbrauca, izsmērēja KrūmiņKūma duetu kā neēdušus, savāca trīs tērvetes aliņus, nebeidzamo slavu un aizbrauca mājās. Guntis bija tik spēcīgs, ka beigās izslēdza pat Dzīvo leģendu, kas nespēja turēt Ali uzņemto ātrumu. 

Pols Ozols Sinču lūkojot

3) Pols Ozols. Neapšaubāmais jaunā viļņa lielākais talants Latvijas orientēšanās sabiedrība un Sintijas redzējumā. Kopā ar Ali Māliņu ir kļuvis par Latvijas čempionu, pat ar piemīztām biksēm. Labākais laiks otrajā etapā Latvijas čempionātā, kur burtiski ar savu sniegumu atnesa Kāpai vēsturisku un negaidītu panākumu! JWOC stafetē tā atvērās, ka skŗēja pēc taktikas - noķera, apdzina, aizbēga. Pēdējā etapā izsmērēja pat Somu trīskāršo čempionu Olli Olijanaho. Olli intervijā wordofo,com izteicās, ka Uldis esot vienīgais no kā viņš baidoties šī gada JWOC laikā un ko Upelis atbildējis, ka nav ko baidīties, tāpat Olli mīzīšot aukstu un varot maksimāli cīnīties par otrajām vietām. 

2) Jānis Kūms. Šis izcilais pirotehniķis šogad ir bijis blāvāks par nosarkušu nēģeri un šī sezona Janelim ir bijusi sliktākā kopš Obamas nākšanas pie varas Baltajā namā. Otro vietu SiS uzlādētajam atnesa principā divi izcili starti, ar uzsvaru uz IZCILI, 10milā un Jukolā, kur Lapsjonoks skrēja savā mūža sneigumā, raisot Tumes bosu sejās prieka asaras. 10milā Gaujienietis principā vilka uz priekšu Austrija lepnumu Gernotu, bet Jukolā Varenais varenums spēja lielo baru, kas bija izveidojies otrajā etapā, sadalīt pēc sava prāta un paceļot Tumes 2 komandu nebijušos augstumos.

1) Jānis Krūminators. Lielā globusa ieguvējs ir uzvarējis arī gada skrējēju topā, pelnīti un bez lielas domāšanas Krūms šogad pierādīja, ka cāļus skaita rudenī un zivis dzīvo ūdenī. Izcili sniegumi lielajās stafetēs. Tāpat bija ļoti konkurētspējīgs ar BIG 6  Kurzemes pavasarī un Kāpā. Kāpā par mata tiesu atpalika no Baltkrievu mazās raķetes - Mihalkina. Ziemeļu dievdienās kutināja nervus Sirmajam un Malienas Kausā dēļ ceļainām  beigām izlaida uzvaru no savām rokām. Bet kā punkts uz i bija veiksmīgais starts Brazīlijā, kur vidējā distancē skrēja gluži kā pirms 10 gadiem un bija stabils izlases līderis. Liekas, ka Krūmam ir kādi slepeni plāni attiecībā uz 2017 un 2018.gadu. Jānovēl tikai - lai izdodas, konkurence vienmēr ir patīkama lieta. 

Izlases nometne Madonā

Sezonas noslēguma nometne norisinājās Jupitera dzimtajā pusē - Madonā, kur viss sākās arī mūsu Latvju Bredam Pitam - Rekuņenko, kurš šobrīd tiek uzskatīts par pieprasītāko modeli orientieristu vidū. 

     Nometne kā jau nometne sākās 5dienā, kur Dzelzs Ainārs neieradās, jo savus spēkus lika ārā citā jomā un ar citām. Kāpas biedri mēļo, ka Ainārs tajā jomā esot daudz naskāks kā skrienot pa mežu.  Nakts treniņš aizrāva nevienu vienu nometnes censoni, arī pāris mazās uz kurām, armijas dižgars ir uzmetis abas acis virsū. Piektdienas treniņš vairāk kalpoja kā Reinija iesildīšanās treniņš, lai, nesenais junioru izlases līderis, spētu atkal sajust karti un piefiksēt ideālo virzienu, kas viņu ir bieži novedis pie ideāliem skrējieniem stafetēs.

    Istā spēlīte sākās 6dien, kad norisinājās individuālā starta vidēji garā distance, kas veda pa dubult sudrabotā Sirmā kunga jaunības mežiem, kur Gunis ziedu laikos nevienu vien gaileni ir salasījis. Īsi pirms starta OK "Kāpa" pirmais numurs un visu cīpu Gailis -Dzelzs Ainārs paziņoja,ka būs grūti jebkuram viņu apskriet, jo esot uzņēmis labu ritmu rudens pusē, tad es sapratu, ka būs kārtīgi jāelš un bikses arī tika aizšņorētas. Jau uz 1kp iesāku netispiski sev - ļoti neadekvākti, kas rezultējās, ka mani pa minūtu noķēra Priekuļu Daces Draudziņš jeb Ski - O lielākais simbols. Tālāk - 2,3,4,5 kp - ļoti labi,  agresīvi un Alda zvēra stilā. Uz 6kp skrienot pamanu 35+ galveno līderi un Zvaigzni - Krūmiņu. Saķeroties ar viņu nesapratu, kas īsti notiek, jo tik Spēcīgu Janku, nebiju manījis kopš 2011.gada, kad vēl Janka mani biežāk aukstu padarīja, nekā es viņu. Pēc tam vēl pieļāvu divas kļūdas, kas rezultēja smieklus no Reinija puses, kas aizvadīja stabilāko skrējienu pēdējo 92 dienu laikā un bija pat iekāpis izlases augšiņā, kas finišos atstāj iespaidu uz maziņajām, kuras burtiski piekliedz visu finiša zonu. Tā labojot savas kļūdas, nācās Reinijam divas reizes garām skriet, tāpat par šoku manai presei apdzinu arī 169cm garo varenumu - Dzelzs Aināru, kurš aiz sevis mežā burtiski bija atstājis ceļu ar mega ultra super ideālajām trajektorijām un leņķiem. 

    Nometnes otrais treniņš bija intervāli, kas vairāk no mana skatu punkta bija Alņa skaistulītes figūras pētīšana no aizmugures uz ko Matīss Sirmais Slikšjānis izrādīja vērā ņemamus brīdinājumus, un jau mēgināja grūst mani Madonas ekoloģiskajās kupenās. Lieki piebilst, ka 90% skrēja aiz Aļņa daiļumiņa, bet 10% pa priekšu. Es pēc diviem intervāliem sapratu, ka nav prāta darbs sisties ar cilvēku, kurš nejūt sāpes - ar Bezsāpju TITO un viņa pieguļošo personālu un tālāk veicu mierīgu recovery skrējienu.

Nometnes etalons

   Vakarā šādas, tādas sarunas par nākotni, kur Reinijam bija tikai viens jautājums - vai izlases treneris redz viņu woc stafetes komandā. Kā arī Dzelzs Ainārs izdalīja smieklu devu sapulces dalībniekiem, ne jau rādot savu dziļo iesēdienu vai taisot mazvērtīgas zirņu kotletītes, bet gan ar angļu valodas akcentu, kas pārsteidza pat dzelžainākās sejas.

   Svētdienas treniņš atnesa ne tikai mežonīgo rītu, kur Kāpas Māls visus cēlā augšā pēc armijas principiem, bet arī ar sniegu, kas padarīja treniņu īpaši smagu. Plānā bija 6 īsas distancītes, pa nebaudāmu, ne tehnisku Madonas mežu, kas izraisīja Igauņu sejās nesaprašanas asaras. Veicu 5 un ar Bredu Pitu Rekuņenko rikšojām mājās, viņš, protams, vairāk pa grāvi, es pa ceļu, jo tik lieli divi giginati nevar skriet pārāk tuvu viens otram - meža zvēri nesapratīs. Pusdienās neatceros kas bija, iekodām un noslēguma sapulce un pa mājām. Dzelzs Ainārs vēl uztaisīja pāris sprintus - Smecersils -Rimi, jo viņam mašīnai apsilde nedarbojās, gribēja pats sevi uzsildīt pirms gaidāmā ceļa.

     Dzelzs Ainārs Racing Team....nākamā gada projekts, bet ja bez jokiem, tad tiekamies Janvāra nometnē!

Olimpiādes aizkulises:Dvīņutorņi piekāš novadu, MotorCāns pārdozē mildronātu un Vilnis rada gaismu tuneļa galā

Kā jau parasti, bet šoreiz tā neparasti ilgi esmu klusējis un neesmu savus dārgos lasītājus un fanus izklaidējis ar kādu sulīgu rakstu, šokējošu informāciju, bet nedēļas nogalē piedaloties Olimpiādē uzsūcu sevī šādu, tādu vitāli svarīgu informāciju, ko vēlos jums pastāstīt. Raksts būs par to, kā slavenie Gaujienas Dvīņutorņi Dandeni piekāsa paši savu Apes novadu. Par to, kā Siguldas lepnums, Siguldas seksasimbols un Meridiāna līderis neilgi pirms starta pārdozējis Mildronātu. Un mūsu mīļš draugs, organizators un karšu speciālists ir orientēšanās sabiedrībā ievedis jaunu skaistulīti. 

KūmDandena 2008.gada triumfs

   Brāļi Dandeni izsenis ir bijuši orientēšanās guru, par kuru darbībām mežā nav šaubījies pats slavenais kartes lasītājs un apeņu žavētājs Karļiks. Uz abu taktiķu pleciem allaž ir gūlusies liela atbildības nasta ar ko savā laikā barojās arī visi citi Gaujienas dižgari.  Pēdējā laikā šie abi centimetru zagļi ar lielo sportu (orientēšanās sportu) vairs nenodarbojas un ir manāmi pie tīkla - servējot, blokā, uzbrūkot pa līniju, velkot visu ko var izvilkt...bet šokējošākais ir tas, ka viņi nepārstāvēja savu dzimto Apes novadu Latvijas Olimpiādē. Garākais no Dvīņutorņiem pārstāvēja  Venta Armanda Valkas novadu, kas Tomasu atalgoja ar dzīvokli Valkas promenādē...  Bet Atis vispār atteicās skriet ar SiS uzlādēto Jāni Kūmu vienā tīmā, lai gan savos ziedu laikos šis duets allaž ir bijis Latvijas spēcīgākais tandēms, kad pēc veiktajiem diviem etapiem - Bērcim bija vairs tikai jāfinišē un viņš varēja atļauties distanci veikt skrienot atmuguriski vai pat ar aizsietām acīm! KūmDandena tandēms bija iemantojis tādu respektu, ka maiņas brīdī visiem mutes bija tik tālu vaļā, ka tajās varēja iebraukt smagā automašīna un visi dalībnieki vispār aizmirsa kad eksistē, kad šis tandēms veica slaveno KūmDandena maiņas procedūru!. Olimpiādes laikā vēsture varēja atkārtoties, jo pat netrenējoties Atelis ir bīstamāks par jebkuru citu izcilu kartes lasītāju šaipus Dņepras mežiem, bet īsi pirms čempionāta šo divu dižagaru vidū ir uzliesmojis baiss skandāls, jo abi sportisti nevarēja nonākt pie kopsaucēja tam, kādu šampi, lai iegādājas uz gaidāmo apbalvošanu..tā arī vēsturiskais comebacks izpalika. Un pēc čempionāta KūmBrašulis "Malienas ziņās"par šo traģēdiju pastāstīja sekojošo: "Tas bija negaidīti, es biju gatavs mūsu uzvarai, es biju labā formā. Arī mani vecāki bija ieradušies, lai redzētu atkal mūsu triumfu, bet viņš rīkojās kā maza meitenīte, es nezinu vai viņam to piedošu..." Abu sportistu menedžeris Klāvs Riepnieks atteicās kometēt šo situāciju. Tikmēr pats Atis laiski vēroja stafeti un neizskatījās, ka viņš baigi bēdātos, bet tagad ir skaidrs viens - šis, iespējams, ir slavenā KūmDandena tandēma beigas...bet varbūt viņu bērni veidos vēl jaudīgāku spēku orientēšanās sabiedrībā...

SIS uzlādēts Kūms

    Tikmēr Siguldas pusē varenu komandu bija nokomplektējuši Kāša novadnieki- MotorCāns, Toļiks un Līga. Komanda bija tik spēcīga, ka pat stiprā Līga izskatījās pēc īstākā komandas enkura. Komandas līderis, komandas Tēvs - MotorCāns bija tādā formā, ka esot veselu stundu sildījies jeb maucis tempa skrējienu līdz pirmajām asinīm...pēc neoficiālas informācijas Andris īsi pirms čempionāta sākuma esot pārdozējis mildronātu...tapēc arī šis dižgars nav bijis nekur manāms, pat ne Siguldas mini ZOO apkaimē. MotorCāns veica pirmo etapu, lai iegūtu vajadzīgo pārsvaru un ļautu Toļikam skriet tāda treniņa ātrumā.. Motors distances sākumā esot uzkāpinājis tādu tempu, ka uz trošu tilta bija vairs tikai līderu trio -Tito, Motors un, kā lokomotīve elpojošais un Nila lolotais - Sirmais. MotorCāns esot tā vilcis, ka Lielmeistars Sirmais knapi vilcis kājas un jau vilcis pirmās SIS želejas no kabatas, lai uzlādētos gluzi kā Lapsjonoks. Bet Motoru piemeklēja traģēdija un būdams Tēvs visiem, viņš pieļāvu kļūdu kļūdas un lai visu atgūtu viņš vēl meties Gaujā, lai atpūtinātu kājas un peldējis pāri gaujai pa taisno, gluži kā Aldis, kad atrodas žen šen saknes varā...lai gan Andris elsa un pūta kā Jans Prožazka pēdejos distance metros, tomēr daudz viņš neatsita, jo arī mildornāta iedarbība gāja uz beigām un kājas sākušas palikt "pēldēt" mīkstajā sūnā. Tomēr nākamajos etapos Toļiks un Līga sasmēla Cāna nepilnības un pie bleķa galu galā Kāša novads tika! Par ko baumotāji mēļo,novada labākais pirmo metru dievs - Brunis esot tikai viegli pasmaidījis. 

   Lai gan mans tuvs draugs un arī radinieks -Vilnis ir izcils sacensību organizators, izcils karšu zīmētājs, tāpat arī pieņemams orators un sacensību komentētājs, bet viņš pēdējā laikā ir veicis vēl kādu labu darbu orientēšanās sabiedrības labā....viņš orientēšanās sportā ir ievedis kādu ļoti ievērojamu skaistulīti. Šīs skaistulītes sabiedrībā ir uzplaucis arī Viļņa dēls un Viļņa cerība -  Janka, kurš stafetē aizvadīja savu dzīves skrējienu un bija gluži  kā nevaldāms ērzelis alūksnes piepilsēta bišu laukā . Pēc diviem etapiem Alūksnes novads principā bija stafetes vadībā, liekas, ka tuvākajā nākotnē Jānis tiks iespēlēts arī  lielājā komandā un kopā ar Lapsjonoku un Bērci veidos ļoti draudīgu trio, par kuru spēku varētu zināt pat līdz Polijas tālākajai robežai. Liekas, ka Erikas klātbūtne sacensību laikā ir ļāvusi ne vienam vien vīrietim aizmirst par savu sievu vai draudzeņu eksistenci un  ļauties domu spēkam. Vilnis ar labo darbu ir izgaismojis orientēšanās sabiedrību un ir neatgriezeniski izmanījis sava dēla ikdienu...Pie Erikas stiprājām pusēm jāmin - Alūksne, lieliskā figūra, 2XU kompresijas bikses un īstie cilvēki blakus, kas pacels viņas sniegumu šajā lieliskajā sporta veidā  - citos augstumos. Lai izdodas! 

  Un jā, tiekamies - Kāpā!

Lieldienu balvas favorītu apskats

Tops šogad izpalika, jo Vikiņš, tas kurš no Ezeres, nebija priecīgs ar viņa vietu tajā un burtiski aizliedza publiskot tik nekorektu informāciju, solīja pat ar Van dammes paņēmienu izrādīšanu. Šoreiz runa būs par citu notikumu ar kuru sāksies orientēšanās sezona Latvijā, bēdīgi, ka nebūs Dzelzs Ainārs, kuram zemūdens ņurkošanas sacensības, bet visi citi favorīti būs, arī Shawcrosas Pakistāņu meiteņu vasaras nakts sapnis - Paulinators (Pauls Liepiņš). Tad es nedaudz aprakstīšu katru no favorītiem un izteikšu prognozi par varējumu "Lieldienu balvā"

Andris Jubelis. Sarkaņu meistars, kurš noteikti skries savos asicos, šogad solās būt ne mazāk draudīgs kā pagājušā sezonā, kad sezonas sākumā aukstus pataisīja visu, kas stājās viņa ceļā. Arī šobrīdējais Latvijas čempions sprinta distancē, bet jāņem vērā, ka nestartēja Pauls Liepiņš, tad principā Andrelim 2.v un vēl Artjoms bija tik švaks, ka pat nespēja adekvāti iesildīties. Andris jāmin kā viens no reālākajiem pretendentiem uz uzvaru "Lieldienu balvā". 

Artjoms Krūmiņenko. Armijas balsts pagājušogad ap šo laiku piedzīvoja savas karjeras skaļākos rezultātus un bija savas iesaukas vērts - šujmašīna. Sezonas gaitā nespēja noturēt formu, bet pavasaris jāmin kā Rekuņenko laiks un var pie labas veiksmes ieskriet trijniekā, bet prognoze ir 4. - 5. vieta un 30-40 sek deficīts. Armijas Tvēriens jau izsenis zināms kā sprinta speciālists, bet vai 28.martā viņs spēs dubltot savu uzvaru skaitu Monas Baibas acu priekšā, tas ir labs jautājums un ir vērts pirmdien ierasties, lai raudzītos uz Krūmiņnenko klātienē vai arī ar binokli rokā. 

Pauls Paulinators Liepiņš

Pauls Liepiņš. Cilvēks kuru daudzi nemaz nezin un nesaprot kāpēc es vispār viņu pieminu....bet Brikšņa sprinta speciālists jau pāris gadus dzīvo Pakistāņu meiteņu redzeslokā un ziemā ielicis lielu darbu, lai tas būtu pieminēšanas vērts. Nu pat vietējā Leeds stadionā izskrējis personisko 3000m - 9:39, jāmin, ka pieminētās spalvainās Pakistānietes (viņām ir ļoti spalvainas muguras) kalpoja kā Turbīnes Liepiņa tempa turētājs un mainoties ik pa 25m un kliedzot motivējošus teikumus "Dod iekšā Paul!", "Aiziet sekser!", "Tu ir mans varonis!", "Turbīna padari viņus aukstus..". Nu pat aizvadījīs divcīņu ar Valteru Līdsā, kur nedaudz tik piekāpās, jo pie pēdēja kp, tik ātri skrējis, ka nav savācies un ielidojis strūklakā, kur zaudējis laiku un piesmēlis jauno mizuno apakšveļu, bet laikrakstam "Diena" solījās Ozona seksa simbolam revanšēties jau 28.martā. Prognoze: 9.v un 1:20 - 1:30 atpalicība no līderiem. 

Dāvis DD Dišlers. Babītes ielu pavēlnieks ir speciāli ieradies, lai atrādītu savu ātrumu un lielo potenciālu, ja lieldienās nebūs pakļāvies kādai no atkarīgām, tad 1dien cīnīsies tikai un vienīgi par uzvaru. Lieliskais skriešanas augums kopā ar  viņam parocīgo atzīmēšanās sistēmu ir viņa divi galvenie trumpji! Prognoze - 1. vai 2. vieta. 

Kāpas Māls. Kadagas taku pavēlnieks un Carnikavas kāpu dresētājs pēdējo gadu laikā ir uzradies no nekurienes, gluži kā marsieši būtu viņu nometuši uz zemes. Šobrīd ir izteikts kāpas pirmais numurs, ja, protams, neskaita Dzelzs Aināru, kurš skrien citā līmenī. Guntim sprints nav viņa stihija, bet pieļauju, ka Gunčīgais Guņča īpaši neraustās par to, var nebūt pa zobam jebkuram finiša zonā, kas vēlēsies ar viņu uzskrieties. Prognoze: no viņa rokas distancē cietīs 3 sievietes, 17 bērni un divi mājdzīvnieki, bet visādi citādi var ieskriet 10niekā. 

Uldis UU Upītis. Šobrīd karstākais talants orientēšanās sabiedrībā, ir arī karstākais objekts ZVOC meiteņu lokā. Tāpat kā Kāpas Māls, ar sprintu ir uz Jūs, bet talants un Šača 12 sprinta triki var ļaut Upelim ieskriet 6niekā un ļaut Indulim beidzot pasmaidīt. Uldis ir tik bīstams, ka pat MotorCāns nav redzams pieteikumā un Šacis ir pieteicies vienu klasi zemākā grupā. Prognoze: Ja zaudēs zem minūtes, tad būs sev ekselenci droši nopelnījis un, iespējams, kāda no Sintijām atkal būs Ulda apskāvienos ne tikai pēc sprinta, bet arī turpmāk. 

Matīss Slikšjānis.  Alda silto apakšbikšu mantinieks ir šoziem ir labi svīdis. Sprints sagādā Matīsam zobu sāpes, bet, ja nokoncentrēsies un pirms starta liks mierā Aļņa skaistulīti, tad būs blakus vai pat priekšā savām komandas biedram Azimutā- Armijas tvērienam. Prognoze: Ticība saka, ka būs ap 6.vietu, bet Alda satrauktā seja liek skatīties piezemētāk, kā arī šajā jautājumā visu var izmainīt vārds vai divi vārdi no Aļņa skaistulītes. 

TITO. Latvijas junioru čempions 3000 m ir kā divi meža zvēri kopā. Aļņa all time bests sāk iekāpt citā līmenī un noteiktu savos slapjajos sapņos kāro būt trijniekā, kas pie tehniksi laba skrējiena nav nemaz tik nereāli, vienīgi jāskatās kā Šiliņš un Krista viņu ietekmēs pirms starta.Prognoze: 45-50 sek pa muguru. 

Tamijs. Staltais jauneklis, kurš nesem vēl bija Ausekļa kara mašīna un Tēvs tādiem vīriem kā: abiem Gaiļiem, Spekteitoram, Laķinatoram, Zibens Reinijam...tagad ir kļuvis par ozona prezidentu un būtu nekorekti viņu saukt par - Ausekļa kara mašīnu. Turpmāk saukšu par Prezidentu. Tamijs, kurš ar savu orientēšanās tehniku varētu pat lielīties Tjerī radu salidojumā un viegli smaidīt Annikas virzienā, arī paliek labāks ik dienu. Šis sprints viņam nebūs pats parocīgākais, bet kā mērķis prezidentam ir jāuzstāda visu jauno gurķu apskriešana - Upinatora, Slikšjāņa un TITO, kuri ķļūst bīstamāki ik reizi, kad uz viņiem paskatamies. Jāņem vērā, ka Prezidents Tamijs vēl nav formā un viss nāk grūti un smagi, tad ja zaudēs mazāk par minūti uzvarētājam, tad tas jau būs ievērības cienīgs rezultāts, visādi citādi šis ir tas vīrs, no kura ir jāuzmanās tehniski grūtos sprintos. 

Vainovskis. Kopš Saldū vairs neražo saldējumu un viegls reps ir kļuvis par pamatiedzīvotāju stihiju, kopš tā laika, Emīla iesauka ir Mailijs. Anglijā ziemu aizvadījušais Saldus talants ir sevī ielicis pamatus, lai es viņu pieminētu favorītu lokā, noteikti ne tas ātrākais orientierists ko cilvēce radījusi, bet viņa likumošana un līkumu izņemšanas tehnika ļauj saglabāt ātru vidējo skriešanas ātrumu un dzīvnieciskie cīņas elementi var ļaut ieskriet Lieldienu balvas 12niekā un, iespējams, apskriet pat Zibens Reiniju, kuram sprints ir kā murgu mājas apmeklējums. 

Zibens Reinsons - Reinijs.  Cilvēks, kura ietekmē radās vidējā distance un kurš iznēsāja 6.v JWOC stafetē slovā

kijā un pēc tam bez stresa uzvarēja banketu. Lai arī viņš nav nekāds lielais favorīts sprintam, bet viņu nepieminēt būtu tas pats, kas Aldi iespēlēt Centra pozīcijā. Reinijs šoziem izskatās ļoti motivēts un liekas, ka arī sāk progresēt arī ātruma ziņā. Tik novēlu turpināt attīstīties un kādu dienu arī atrast īsto klubu!

Sezona iztecējusi

   Šobrīd tas režīms vairs nav tik sportisks un domas arī vairāk ir pa gultu, bet tas ir tikai saprotams -  ir sācies pārejas periods, ko es šogad tiešām nolēmu paņemt vieglu, tik vieglu, lai svaiguma sajūta atdzimtu kā jauna meitene pēc pirmā skūpsta maķīša dīvānos.

Pirmās sezonas puse - koma & švakums

    Pirmā sezonas puse bija kā sapuvusi ola, itkā vēlme bija liela, bet varēšana - Alda šobrīdējā līmenī. Februāris un marts bija kosmosa līmenī, tik zolīdi divi mēneši nebija aizvadīti nekad, pat ne tad, kad vēl MotorCāns spēja elpot manā līmenī. Liekas marta beigās nedaudz pārspīlēju ar slodzēm un tas rezumējās ar švakumu Aprīlī, ko norakstīju uz lielo apjomu pirms tam un nemaz nelikās, ka es būtu pārtrenējies....bet maijā biju tik švaks, ka Aldis pat īsu laiku mani izslēdza no kluba un  iesniedza tiesā prasību, par visu ieguldīto līdzekļu piedziņu. Pat Dzelza Ainārs bija aizmirsis par manu eksistenci un atteicās no iknedēļas tējas vakara. Lapsa Kūms sāka man saukt par - Vārguli Džo. Īstajā brīdī izlases treneris pieslēdzās manam vārgumam, tam sekoja mēnesi ilgs atlabšanas periods, kas izpaudās kā tikai lēnie treniņi, visu lieko sacensību atmešana un bezglutēna maizes baudīšanu. Pēc tam izgāju 6 nedēļu sagatavošanās ciklu priekš WOC, un domas jau vērās 20nieka virzienā un pat skatījos cikos apbalvošana, jo Aldis bija iedevis līdzi pāris "dynamit"enerģijas dzērienus, ko bija pietaupījis no zelta 2011.gada. Forma nebija slikta, iespējams, labākā kāda bijusi, bet tā sajūta manī bija kā nepabeigtā lego klucītī - viss nāca tik grūti - ka pirmais randiņš ar izcilu meiteni, kad Tu jūti, ka neesi īsti viņas līmenī....Kvalifikācijā iesildoties motivēju tam, ka esmu zvērs un pārējie ir tikai mazi, mazi knariki....bet kājās akmens...finālā tiku līdz ar galiem un dēļ sevis cienīgām beigām...Pa vidu tortei sprinta stafete, kas jau pašā sākumā likās, kā neiespējamā misija dēļ mūsu meiteņu ātruma un sprinta skila dotumiem, bet kā allaž, man motivācija nebija jāmeklē un es biju gatavs aukstus pataisīt pat Šveiciešus un visus viņu līdzjutējus...Pirmā etapā izpaudās Ingas ātruma trūkums un tā atstarpe bija tik iespaidīga, ka bija jāsāk kopā ķenguru zemes pārstāvi, kurš nebija izcilos draugos ar ātrumu un tā spēle bija izspēlēta, jo domas bija par Finālu...bet Dāvis "Drebinātājs" Dišlers bija karsts kā belģijas šokolāde un taisīja aukstus pat Šveiciešu masierus....bet tur arī stāsts beidzās...negribu nevienu apvainot, tapēc neizteikšu savas domas tālāk...

Latvijas čempions - izsalcis dzīvnieks

   Fināls bija kā ilgi audzēta avenīte. Kājās akmens joprojām, bet tas nemazināja manu pārliecību. Zināju, ka neesmu super ātrs un arī ne viegls, bet bija pāris "bet", kas ļāva man izskriet 20-25. vietu pat bez liekas zobu sakošanas. Es izdarīju labu skrējienu priekš sevis, citā ātruma kategorijā tā būtu medaļa, bet distance nebija priekš manis, 4-5 nepareizi lēmumi sekmēja līdz pat 30 sekunžu zaudēšanu, kas bija nepiedodami ar tādu skautingu, , kādu es biju izdaŗījis par apvidu un iespējamo distanci..34.v....
   Uz banketu nepalieku, savācu mantas un uz mājām, jo plānā jauns mērķis - Pasaules armijas darbinieku spēles Korejā, kur dalībnieku liste, pat bez varenā KūmJāņa, izskatās iespaidīga. Aizvadu labāko sagatavošanās savā dzīvē, pa vidu visus iznīcinu Latvijas čempionātā, kur sajūta bija kā lidojot, viss nāca tik viegli...bez piepūles, bez zobu sakošanas. Plāns Euromeetings (Formas atkāpšanās un kļūdas), kuru varam dēvēt pat Varenā Gaujienieša atdzimšanas čempionātu!
  KOREJA. Modelī jūtos okej, bet joprojām pirms lielajām dienām manī mīt vairāk jautājumu kā atbilžu. Vidējā - ierastais liktenis armijas čempionātos kāds man ir bijis - augsti mērķi, kam seko smuks sitiens pa pēcpusi un sajūta tāda, ka esmu amatieris, kurš atbraucis atpūsties un skriešana ir otrajā plānā..rezultātā - DSQ vai arī vieta 60nieka beigās. Visi jau mani norakstīja, pat Artjoms jau uzdeva itin stulbus jautājumus par iespējām man un viņam skriet sastādītajā komandā stafetē...LONG bija kā mans pēdējais salmiņš, kur plāns bija droši un 0% risks. Ko arī realizēju, ar itin šavku minūti un mini kļūdām paliku - 20.v Visu laiku labākais rezultāts CISM, bet arī tad bija iespēja tikt 10niekā, bet tad bija jābūt citam plānam pirms starta....STAFETE. komandas līderis ar savu vietnieku atteicās no starta dēļ slimības un traumas, komnda nebija spēcīgākā. Es paņemu pirmo etapu, jo vēlme sevi pierādīt ņēma virsroku pār veselo saprātu, kas prasīja Armijas cilvēku likt pirmajā etapā. Pirms starta apvienoju visu vajadzīgos elementus - Kūma vājātspējīgas izsekošanas tieksmes, Pirmās vijoles meistarību, Dzelzs Aināra Vēso galvu, Raķetes Reinsona variantu izvēli un visbeidzot paša lēmumu pieņemšanu un cīņu līdz pat elpa mūs šķirs. Plāna ievērošana noveda pie iznākšanas pirmajam! Apskriets pasaules čempions un pārējie, kuri centās to nepieļaut - labākais veids kā noslēgt čempionātu. Pārējiem komandas biedriem neizdevās starts - galā deva 13.vietu.

Tas īsuma viss, būs arī visas sezonas atskats kopumā, bez liekas raudāšanas.

Koreja- labākās atmiņas

OK "Kāpa" Lielais Trio

Kamēr pats jau ilgāku laiku mokos ar pārtrenēšanās atstātajām sekām un kad uz maniem rezultātiem nebūtu korekti skatīties, tad visa orientēšanās pasaule un daudzas mazās jau ir ievērojušas, Kāpas lielā trio veikumu šajā sezonā, kas daudzas mazās un vairs ne tika mazās, ir padarījušas miklas. Šis lielais trio ir - Kāpas Māls (Guntis Māliņš), Putns (Reinis Putniņš) un Dzelzs Ainārs (Ainārs Lupiķis).
   Šis trio pilnībā diktē modi visā Saulkrastu pludmalē, kā arī ir stabili stiprākie spēka zari Induļa lolotajā klubā. Kluba jaunajām cerībām ir no kā mācīties, skatīties un pat samērīties reizēm.

Guntis "Kāpas Māls"Māliņš 

   Kamēr Kāpas simbols Šacis ir nogājis no lielās skatuves un taisās taisīt ģimenes pieaugumu, tā vismaz MotorCāns aizelsies stāstīja un starujā ritmā kratīja galvu. pa to laiku paspējis uzziedēt Kāpas Māls. Kā vēsta teikas, tak Gunča vēl pirms diviem gadiem pat nezināja, kas ir karte un kompass un visnotaļ nespēja nosaukt Alda 309 iesaukas. Kā Dzelzs Ainārs vienā slepenā sarunā izteicās, ka Guntis esot aizrāvies ar grādu testēšanu, bet strauji mainījies, gluži kā hameleons, un ierāvies sporta pasaulē un tieši orientēšanās. Allaž braucot sarkanā audi b4 ir juties spēcīgs, kā nekā ir armijas pārstāvis un ar labu biogrāfiju līdz šim. Gunta divu gadu laikā stiprākais ierocis ir pretinieku nerespektēšna, Kāpas māls ir tik armijniecisks pēc savas būtības un acu skatiena, ka pat visu Šveices izlasi pie kp būtu gatavs zemē iedzīt, ja viņi traucētu viņam atzīmēties. Lai gan šī ir tikai otrā pilnā sezona, Guntis jau ir iemantojis cieņas pilnu skatienus Latvijas elitnieku vidū un pat daudz mazās pārkliedzušas savas jaunas balsis, kliedzot kāpas māla vārdu. Visas Latvijas orientēšanās vārdā jāizsaka nožēla, ka ne Tamāra vai Vīķu Andrejs nespēja šo talantu pamanīt jau agrāk un parādīt Guntim saules gaismu un īsto dzīves jēgu un aicinājumu, jo tādu talanti sen Latvijai nav bijuši, jāvēl, lai izaugsme iet tik uz augšu un varbūt šo triecienvīru - Kāpas Mālu ieraudzīsim WOC 2018 izlasē, jo  baltijas čempi prognozēju jau divu gadu laikā. Veiksmi, Vecīt!!!

Dzelzs Ainārs

   Kā kāpas otrais numurs un neapšaubāms meiteņu un pavecāku kundžu mīlulis jāpiemin Dzelzs Ainārs, kurš ar savu skatienu ne vienu vien Saulkrastu pavasari iz uzvarējis. Arī ir salīdzinoši jauns zieds rožu dārzā, ko virs ūdens izvilka pats sensejs Indulis. Tauta mēļo, ka Aināram esot tik stipras kājas, ka ar savu sitienu spējot zilonim asti salauzt un vēl pēc Aināra mežā paliekot pēdas un meža zvēriem veidojas jaunas takas. Tāpat kā Kāpas Māls, arī Dzels  Aināram šad tad ir novirzes uz grādiem, bet tas tā - dzīves asumam. No orientēšanās viedokļa jāpiemin, ka ir viens no labākajiem kartes lasītājiem Latvijā, kas bieži noved pie strīdiem ar karšu zīmētājiem. Arī šim dzinējam redzu nākotni, varbūt arī Ainārs spētu ar Kāpas Mālu debitēt Latvijas izlasē, tas būtu kā ASV basketbola sapņu komanda 1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs, tad jau Latvijas būtu divi medaļas cienīgi etapi, būtu tik jāatlasa 3. etaps.
 Kā trešais izteiktais Kāpas supersimbols jāpiemin - Putns, kuram ir lielākā izturība cilvēces vēsturē kāda vien cilvēkam iz bijusi. Lai aizvadītu orientēšanās maču uz 1h, Reinis parasti iesildās divas stundas, lai dabūtu muskuļos siltumu un acīs vajadzīgo spilgtumu. Izturība nav viņa vienīgais trumpis šajā pasaulē, otrs ir - smadzene. Putna izturība un super smadzene ir galvenā panākumu atslēga visos xrace posmos, ko Putns ir uzvarējis. Lielāko uzsvaru karjeras laikā ir licis uz piedzīvojumu sacensībām un šajā brīdī ir jau visu laiku labākais šajā jomā Baltijā, tāpēc arī nav atlicis laiks, lai sagatavotos vasaras sezonai, vēl kaut cik atzīstami jož ziemas orientēšanās, kur pāris reizes ir izsaukts uz lielo izlasi, ir bijis liels palīgs Andra un Raivo izaugsmes veicināšanā, jo tādas fīčas un gudrības, ko Reinis ir apjautis, nevar uz divām papīra lapām sarakstīt. Lai gan Putns ir sasniedzis jau Jēzus vecumu, bet joprojām izskatās kā 22 gadiem, tas ir izskaidrojams ar to, ka dzīves laikā nav sevi izdzinis, jo tikai pirms gada atklāja, kas ir intervālu treniņu metodika, ko tagad arī pamatīgi izmanto un iespējams xrace vadība aizliegs Reinim skriet intervālus, lai kaut cik atstātu pārējām komandām izredzes cīnīties ar Putna spēku!!!

Putns

   Tāds ir mūsdienu OK "Kāpa" modelis, ļoti spēcīgs sastāvs ar savām superzvaigznēm un cilvēkiem uz ko cerēt WOC 2018 jautājumā. Un ja pie stūres ir pats Indulis, tad vispār ir uz ko tiekties un uz ko cerēt, novēlu Šacim atgriezties lielajā sportā un pacīnīties ar šo līderi trio.