Gada skrējēju top -10

Kā jau tradīcija manā blogā un ikvienas sievasmātes dzīvē ir mana ikgada skējēju tops, kur ir notikušas diezgam lielas izmaiņas, bet tas jau tikai rosina apetīti. Neticami kāpumi, Lielā varēšana, Armijas Tvēriena sniegums, Vislatvijas Supermena (Lapsas) atdzimšana...tas viss turpmāk manā gada topā.

1. Edgars „melnais zirgs” Bertuks. Protams, ja jau šis Strautiņu supermens ir atzīts par labāko Pasaulē un nu jau slavas ziņā ir pielīdzināms pašai Šveices primadonnai Simoniņai, tad būtu diezgan nekorekti viņam neatvēlēt pirmo vietu topā, lai arī kā Sirmā kungs noārdījās Kāpā. Neskaitot neaizmirstamo sniegumu nedēļas garumā Pasaules čempī, vēl augstvērtīgi piesmēja pārējos Jukolā un Eiropas čempja pirmajā etapā. Pārejos rezultātus uzskaītīt nav vērts, jo tie šajā kontekstā ir kā ieskābuša piena pieliešana savām ikdienas pārslam.

2. Mārtiņš „Pirmā vijole”. Lai gan iepriekš bija stabils pirmais numurs manā un Daces topā, bet dzīvē nekas nestāv uz vietas. Šogad arī ir labi atrādījies plašākai publikai – Izcils sniegums Eiropas čempionāta garā distancē, stabilitātes un uzticības apliecinājums stafetē, ja tik nebūtu tās traumas un traumiņas, tad iepējams šajā gadā būtu ieraudzījuši bijušo Gunāra audzēkni iepriekšējās kvalitatēs. Pasaules čempī nebija savā kaujas formā un ne pat tuvu, kas vai nu nedaudz sagrāva vai arī būš labs motivācijas avots nākotnei, rudenī atradās izcilā formā, ko apliecināja gan NBS krosā, gan citās sacensībās. Lai izdodas nākamgad ieraudzīt dzirkstelīti tavās acīs un varbūt arī gredzenu Daces pirkstā.  

3. Kalvis CK Mihailovs. Gada laikā ir ne tikai labi aptetovējies, bet arī labi pielicis formas un sava snieguma ziņā, kļuvis par līdzvērtīgu stafetes skrējēju pirmajiem diviem, kas gandrīz arī atnesa vēlamos priekus un medaļu Eiropas čempī. Uz Eiropas čempi nebija iekāpis olimpiskākaja formā, bet B finālos ar vēso pieeju un ne tik laimīgām bikšelēm sasniedza labus augstumus. Savu galveno uzplaukumu sasniedza Šveicē, kur garās finālu iesāka ar medaļas cienību ātrumu, bet nedaudz sadega, bet tik un tā sniegums, gan garajā, gan vidējā bija Pasaules klases sportista cienīgs. Zviedrijā Kalvītis jau gandrīz vai dieva statusā – uzvara vidējās hītā, Somu pundura piesmiešana 10milas finišā un daudz vēl...bīstams putns nākotnē, pat pašam Annikas drebinātājam un pavēlniekam.

4. Artūrs „Dzīvā leģenda” Pauliņš. Lai gan uz Eiropas čempi devās ar augstiem mērķiem un ambīcijām, bet kaut kas nogāja greizi un neatradās savā optimālajā atrumā, tā tad izgāšanās. Tāpat pašķidrs sniegums Dānija (sezonas bedre). Īso etapu killera apliecinājums 10milā un Jukolā. Izcils sniegums Spānijas cīpu priekšā un izcilās sezonas beigas ļāva ierindoties tieši šajā vietā topā. Atstarpe līdz maģiskajam trio ir paliela, bet ja būs draugos ar Cunami un progresu, tad viss ir iespējams.

5. Andris Jubelis. Izlases dalībnieks gan EČ, gan PČ, bet rezultāti šajos čempjos galīgi ne tādi kā pus Madona un pats Sarkanietis cerēja. Visu triju Dzelteno stabilais sniegums stafetē, atnesa zeltu Daugavpils pusē. Tāpat labi cīnījās un elsa CISM laikā, bet tas arī viss, ko var uzlikt uz papīra. Kaut kas noteikti mainīsies, jo ir notikušas zināmas izmaiņas, bet vai progess būs tik liels, cik pats Jubis un Mežmalieši gaida, to mēs uzzināsim jau nākamajā sezonā. Stabilitāte galvenais ierocis joprojām. 

6. Jānis „Supermens” Kūms. Gada laikā lielākais kāpums topā. No kompasa pienesāja ir izaudzis par izcilu skrējēju un tikai gada laikā. Mistiski netika iekļauts sastāvā uz EČ, jo sezonas sākumā bija samērā ļengans un nevarīgs. Labākais laiks 10milā vienaldzīgu neatstāja pat seksīgākās nēģerietes karību pludmalē. Tāpat netika dota iespēja visiem atmerīt CISM laikā, ko Janka atzīmēja ar totālu vilšanos Dobeles pusē ( sezonas bedre). Bet tālāk līkne tikai uz augšu – piemīlīgs sniegums Studentu čempī, bet iegūto cīpu skaits banketā deva papildus bonusu manā skatījumā. Un kā galvenā medusmaize ir sniegums Zviedrijas čempī ultralongā, kur tika piesmiets pats Austriešu orientēšanās princis un pirmais numurs Gernots, ja vien manas maniakālās spējas finišā, tad vieta būtu graciozāka un daudziem galvassāpju veidojoša. Neskaitāmās treniņstundas sāk nest dāvanas, nākotne solās būt spoža, Čehijā jāņem medaļa.

7. Aaaartjoms „ Armijas Tvēriens” Reeeekuņenko. Nezinu ar ko, lai sāk, jo šis Harija spēdeklis gada laikā ir uzplaucis kā jasmīna zieds...Neticamais sniegums Dānijā, studentu čempja laikā satraumējās un nespēja paņemt savu medaļu stafetē. Galvenais zelta kaldinātājs Latvijas čempī stafetēs. Šajā gadā kļuva par pirmā etapa stāru, šajā ziņā piesmejot pašu Vislatvijas Lapsu. Bonusā visam – bronza Latvijas čempī maratonā, tādā veidā izsakot pretenzijas uz līdera statusu kluba rindās. Sezonas otrajā pusē uztaustītā pārliecība ļāva apsteigt topā gan tamužu, gan savu kādreizējo čomu un kara lietu ekspertu Lielo, bet liekas, ka Lielais par to īpāsi nebēdā. Nākotne solās būt ne mazāk spoža, tik jāspēj savu ātrumu pārvēst lielākās kvalitātēs.

8. Rūdolfs Zērnis. Kāpums topā arī šim jauneklim, kurš tiek uzskatīts par lielāko nākotnes cerību orientēšanās sabiedrībā un visā Saldus pievārtē. Lieliski savu talantu pierādīja JWOC laikā, īpāši vidējās kvalifikācijā, finālā biš pietrūka emocijas un arī dzen apavu izvēle kliboja. Jau 18.gados bija un ir Junioru izlases līderis un atrodas visu mazo uzmanības centrā. Rudens pusē izcēla medaļu Zviedrijas čempī, kas komentārus neprasītu pat Armēnijas futbolistu vidū. Nākotne solās būt iespaidīga, bet galvenokārt tā būs atkarīga no paša un sencīša gudrību tāluma.

9. Dāvis DD Dišlers. Lai gan ar stabilitāti neizceļas un ir neprognozējamāks pat par taifūnu Amerikas piekrastē, bet šajā sezonā ir uzrādījis atzīstamus rezultātus, kas laikam netika novērtēts no Lietuviešu skaistules puses. Dzīvās leģendas un Sarkaņu lielskunga prombūtnes laikā visus pa sienām izsmērēja Latvijas čempionāta laikā. Lieliski noskrēja Jukolas 6.etapā, kur pat īpaši neatpalika no Pirmās vijoles snieguma. Un visam kā rozīnīte bija neaptveramais sniegums Zviedrijas čempja pirmajā etapā, kur lika savām fanēm burtiski mētāties ar apakšveļu. Dotības un talants vairāk kā saprašanas, problēmas ir citā jomā.

10. Jānis Tamužs. Par šo vietu ilgi šaubījos starp Lienes lepnumu un ozona pirmo numuru. Tolya ir iztekts dabas bērns, kas jau piedzima ar izteiktu talantu, pat bez īpašas trenešanās ir bīstams, bet savukārt Henrija labā roka visu ir sasniedzis ar smagu darbu, ar savu fanātismu – mīlestību pret šo sportu. Šogad sezonas sākumā nebija formā, galīgi, laikam tika plānots viss priekš kāzu afterpārtija. Normas robežās nostartēja Studentu čempī. Bet tad visas kārtis lika uz Latvijas čempī, kurā Tamužš bija kļuvis par citu Tamužu...paņēma bronzu un līdz bezsamaņai cīnījās par medaļu stafetē, ar pašu Timo Sild, jātzīst, ka tālu nebija no otrās medaļas un papildus bonusiņa Lienes izpildījumā.

Būs arī Otrā ešelona tops.