Kūms uzzied Tērvetē

Mans un mūsu visu labs draugs un iedvesmotājs Lapa izcīnijis bronzas medaļu Latvijas čempionātā maratonā un pie tam to izdarījis pieklājīgā konkurencē un manis prombūtnē. Jāpiemien, ka pēdējos, velns vien zin cik km, viņš burtiski gāja, jo sākās krampji un bija jāatsakās no zelta iegūšanas Tērvetē.
Man šis rezultāts neizraisīja ne kripatiņas pārsteiguma sajūtas, jo zinu uz ko viņš ir spējīgs un, ka tieši pēc tieciena pa krūšukurvi (Latvijas čempis stafetēs) ir kā piedzimis no jauna un, vēl kas nav mazsmarīgi, viņš ir ieguvis vēl man neredzētu cīņassparu, kas tā mazo kapātāju burtiski ceļ gaisā, viņam nevajag dzert RED BULL. Es ceru, ka šāds sezonas noslēgums un šī medaļa būs jauns motivācijas lādiņš un tiks ierobežotas izklaides (krekli) un palielināts treniņapjoms un treniņu kvalitāte un tad jau nākamsezon mēs ieraudzītu citu Lapsu un cīnoties nevis pa sešinieku, bet gan pa trijnieku (tas domāts pie pilnas Latvijas konkurences).
Par viņa nākotnes stihijām jākļūst garajai distancei un pirmajam etapam, kur viņam ir vislielākās cerības dēļ viņa vidusmēra kenijieša auguma, ja ir pirmais etaps, tad Latvija ne reizi vien ir ieguvusi medaļas vai cīnijusies par tām ( JWOC 2007 – izcils mikusa sākums, JWOC 2009 –izcils zemgusa sākums, pie labākas juba formas būtu medaļa, WOC 2008 – izcils Bertuka sākums....šo sarakstu varētu papildināt ar vēl un vēl sacensībām...tā kā mums Latvijā ir jāaudzina labi pirmā etapa speciālisti).
Ceru, ka gatavojoties nākamajai sezonai aizvadīsim kādus treniņus kopā un varbūt atkal mēģināsim ieņemt Portugāli, bet šoreiz mašīna gan būs jāīrē....