12/26/2010

Kristmass taim!

Laiks ir paskrējies stirnas ātrumiem vai kā tautā saka – izspēlējis savas kārtis, nu pat beidzās sezona, nepatīkamā sasveicināšanās ar akmeņiem jeb lielākā sāpe šaipus Gaujas, un sāku tik gatavoties nākamajai sezonai un nu jau gada ticēšanas svētki klāt un runājot par trenēšanos, zināms darbs arī šaja joma ir ieguldīts un ar nepacietību, meistara cienīgu satraukumu gaidu Portugāli un nākamo sezonu. Protams, kko solīt un sazīmēt nākama gada tendences būtu stulbāk kā Aldi draftēt NBA, bet...jūtos ekselenti un daudz stiprāk kā jebkad un vēl ir uzkrāts zināms dusmu līmenis, pateicoties A vīrelim, švakulim – sauc ka gribi.
Šonedēļa ir atpūtas nedēļa un nedaudz atpūtinu šķiedru pirms nākamajām trim, lai spētu savas cerības uz tām attaisnot labāk kā daudzos politiķu solījumus pirms vēlēšanām.
4dien ar savu klātbūtni biju pagodinājis Gaujienu un tās lielāko spīdekli jeb pirmo numuru Lapsu. Skrējām garo (1.54) un jāatzīst, ka tik motivētu sen nebiju redzējis Gaujienas ātruma pavēlnieku, skrienot vienam mani apciemo garlaicības lielākie pavēlnieki, bet šoreiz par to nebija ne runas...kā var būt garlacīgi skrienot ar vienaudzi un vēl, jo mazāk, ja skrien ar Lapsu. Jāmin, ka daļu treniņa veicām lēno zemē – Igaunijā, kur tā īsti nevienu nemanījām, laikam igauņi meģināja atrast kanālu par kuru translē olimpiskās spēles, jo cik dzirdēju, tad viņu komanda nesen tik aizbraukusi uz Vankūveru, jo Vērpalū vēl esot slēpes smērējis. Bet skrienot pa vientuļo ceļu, sastapām vienu meiteni, no aizmugures likās tā neko, bet pēc sejas labāk nē. Kopumā Estos skrējām 30min. Jā padarīšana bija patīkama, jāmin, ka skriešanas temps arī bija ok, protams ne tik labs kā to veido nu jau Latvijas maratonistu maratonists Renchiks, tātad mēs pārvietojāmies ar 4.40 min/km, jāatzīst, ka jutos komfortabli un visu ceļu runājām par vīru lietām. Noteikti šādām padarīšanām jākļūst biežākām gluži kā neskaitāmiem pensionāru pasākumiem ziemassvētkus gaidot , ja, protams, Lapsa atradīsies Gaujienā un nebūs viņam kāds pasākums jāvada savā novadā, jo šodrīd iegūtā popularitāte ļauj strādāt uz sava izveidotā tēla un vārda.
Nu tad priecīgus svētkus un labāk vairāk skrienam kā stumjam iekšā kotletes, kāpostus, zirņus un citus ziemassvētku labumus. Un,protams, aizejam uz baznīcu, lai vieglāk ap sirdi un vairāk ticības cīņā ar mana gala grandiem (Lapsu, Ģenerāli, Aldžu, Ateli (ietur Kerča cienīgu pauzi un cer atgūt līdera statusu Gaujienā nākamajā sezonā), Cunami, iespējams Gulbi (ja atradīs skrienamās kurpes), Mārēnu finiša taisnē..)

5 komentāri:

  1. Aktieri, kedas jau sen atrastas :P:D
    Imperatōrs :D

    AtbildētDzēst
  2. Artūr, ar kādu vidējo pulsu treniņā tad tie 4:40 min/km abiem sanāca pa piesnigušo ceļu?

    AtbildētDzēst
  3. Man bija 150,bet ceļš nebija ideals, bija zināma putra vietām :)

    AtbildētDzēst
  4. Artūr, kā Tu vērtē Gaujienas pirmā numura progresu? Vai Tev viņš šķita bīstams oponents uz piesnigušā ceļa? Vai viņa draudi par Tevis iespējamu sakaušanu Ozolnieku skrējienā bija pamatoti?

    AtbildētDzēst
  5. Gaujienas pirmā numura progress ir manāms un liekas čalis ļoti motivēts, kas manuprāt ir ļoti svarīgi! Kūms vnm ir bīstams...nu domāju, ka būtu Kūmu apskrējis minūtes robežās tajā skrējienā...

    AtbildētDzēst