Gada labāko skrējēju tops

Kā jau visos sporta veidos un visās ģimenēs galvenais varējuma, krunkas un meistarības rādītājs ir rezultāts. Sezona ir aizvadīta un ir laiks izveidot desmit labāko skrējēju topu Latvijā, vērtējot padarīto.

1. Mārtiņš „Pirmā vijole” Sirmais. Bez īpašas domāšanas un konsultēšanās ar gaišreģiem par gada labāko tiek nosaukts tieši viņš. Sezona nebūt nav vērtējama kā afiget laba un diez vai pats Mārtiņš var sev sist uz pleca, bet neviens neko labāku tā arī neparādīja. Mārtiņam šogad labs kvalifikācijas race Pasaules čempī, kā arī divas mazvērtīgākā kaluma medaļas Baltijas čempionātā. Ļoti stabili veiktie etapi 10milā, jukolā. Un sezonai kā punkts – zelts Latvijas čempionātā naktī.
2. Edgars Bertuks. Domāju, ka arī Edgars bija cerējis uz kaut ko spilgtāku un beibēm tīkamāku, bet reizēm viss sagriežas pa visam savādāk. Šogad stabila otrā vieta Edgaram, kuru viņš ir nopelnījis ar Baltijas čempi - garajā distancē bija ātrs, bet nesekmējās ar kartes sapratni, Pasaules čempi, 10milu. Bet neviena medaļa Latvijas čempionātos liek domāt, ka ir švaki ar motivāciju pašmāju mežos un reizēm vnk veiksme nedzīvo kaimiņos. Bet glāzi no Viļņa tik un tā saņēma.
3. Kalvis CK Mihailovs. Trešā augstākā vieta pienākas Kalvītim, ja ne izcili izcilie rezultāti 10milā un jukolā, tad CK savu vārdu šajā topā meklētu zemākos horizontos. Laikam jāsecina, ka lielās stafetes ir viņa stihija, gluži kā Sirmajam vidējā distance vai Aldim konkurentu nerespektēšana un to baidīšana pirms starta. Jāpiemin vēl tikšana garās finālā WOC, kā arī nesliktais veikums WOC stafetē. Latvijas čempionātos allaž bijis saguris un nav varējis attaisnot Aivara cerības.
4. Andris Jubelis. Sarkaņu lielskungs šogad ir izaudzis par lielu vīru ne tikai Elīnas acīs, bet arī visas Latvijas orientēšanās draugu vērtējumā, kā arī rezultāti runā paši par sevi un par to Andris topā ieņem 4.vietu. Ceturtajā vietā Andri ierindo izcilības paraugdemonstrējums Baltijas čempī stafetē, zelts Sprintā Latvijas čempī, kā arī tikšana WOC finālā. Pie orientieristu varējuma parādīšanas jāpiemin, uzvara Siguldas kalnu maratona 11 km distancē, bet jāatzīst bez vietējā giganta un kalnu zinātāja CānMotora klātbūtnes.
5. Artūrs Pauliņš. Sevi lielīt vai izcelt nekad man nav paticis, īpaši skaidrā. Lai gan visas sezona laikā nespējis sataustīt īsto stīgu, ne formas ziņā, ne visādi citādi, bet kaut kādi rezultāti Grundzālietim ir, kas ļāva apsteigt topā Kiviču un ieņemt piekto vietu. Galvenie pieturpunkti: Komandas ievilkšana cīņā par zeltu Baltijas čempī jeb sudrabs, par kuru vēl joprojām Lietuvieši Smiltenes varenajam roku spiež ar lielāku degsmi kā jeb kad pirms tam. Sudrabs Sprintā Latvijas čempī, labākais laiks stafetē Latvijas čempionātā, kā arī bronziņa maratona Latvijas čempī. Kā arī līmenī veikti etapi 10milā, jukolā.
6. Andris „Kivičs” Kivlenieks. Ogres puika šogad sevi labi parādīja, allaž būdams bīstams zvērs visās distancēs, ja būtu ticis finālā WOC un būtu kāda medaļa vairāk Latvijas čemjos, tad Kivičs būtu augstāk topā. Arī Kivičam sudrabs Baltijas čempī, kur pēdējā etapā lika bikses piesvīdināt Lietuvas Pirmajam numuram. Medaļa garājā Latvijas čempī, starts Pasaules čempī, kur līdz finālām pietrūka mazāk kā kārtīga špļāviena attālums. Ir spējis topā apsteigt mazo brāli, kas cerams neveidos vietu pārkārtojumu pie ģimenes galda.
7. Jānis „Krūms” Krūmiņš. Par spīti nelielai pauzei savā aktivitātē un Latvijas krāsu nepārstāvēšanai Baltijas un citos čempjos, Krūms savu īsto vīru rūdījumu nav zaudējis ne tikai sievas acu priekšā, bet arī savu spēju atrādīšanā un pie lielāka treniņa apjoma spētu radīt galvassāpes ne tikai Sirmajam, bet arī Igauņu vecmeistaram Ollem. Lieliski sevi parādīja Maratona čempī, Latvijas čempī stafetē pirmajā etapā. Kā arī ir kļuvis par tādu kā dzelzs vīru, jo uzvarēja ATKAL „stipro vīru skrējienā”, kurā no orientieristiem Lapsa nemaz nespēja šķērsot finiša līniju.
8. Didzis DD Vīksne. Neliels pārsteigums ne tikai man, bet arī citiem pašmāju puikām, bet nu stabili DD ir izpelnījies astoto vietu topā. Lai gan JWOC laikā pildīja vairāk kā waterboy funkcijas, bet divas medaļas Latvijas čempionātos ( stafete, maratons) runā pašas par Diženo Didzi. DD kontā arī pāris labi pirmie etapi stafetēs Latvijā.
9. Raivo Kivlenieks. Lai gan lielāko sezonas daļu ir bijis traumēts un nav spējis parādīt uz ko ir spējīgs, bet JWOC laikā sasniedza labu rezultātu garajā distancē, ja nemaldos 16. vietu. Ar to arī pietika, lai ieņemtu topa pirmspēdējo vietu. Uz nākamo gadu Raivo būs tumšais zirdziņš, jo neviens nezin pie kāda ātruma mums būs jāpierod garajās distancēs un atsildīšanās laikā.
10. Tolya Tarasovs. Sezonas sākums Anatolijam nebija topa cienīgs, bet tad lēnām dabujis atpakaļ motivāciju spēja būt arvien labāks un labāks. Galvenie rezultāti 2011.gadā: Labs varējums Latvijas čempī stafetē, 3.vieta nakts čempī un kā punkts uz i ir uzvara telpu orientēšanās čempī, kas arī beigās izstūma Latvijas slavenāko Lapsu no 10nieka.
...Jānis „Lapsa” Kūms. Lai gan savā blogā rakstīja, ka ir palicis pirmais aiz strīpas braucienam uz Pasaules čempi, bet tā arī neko uz papīra liekamu šogad nav parādījis, tas arī bija galvenais iemesls kapēc Lapsa netika labāko skrējēju vidū. Itin labi noskrēja 10milu, kur lika savas komandas otrajam etapam jau pirms došanās mežā piemīzt bikses, bet tas arī principā viss, ko es speju uzskatīt par vērā ņemamu rezultātu. Arī sliktais veikums Latvijas čempī pirmajā etapā, bija iemesls zemajai vietai un Viļņa dusmīgajam acu skatienam turpmākajos satikšanās brīžos.

Desmit labākie 2011. gadā Latvijā ir noskaidroti. Tas tikai ir mans subjektīvais vērtējums, kā arī nedaudz arī Aldis diktēja savas kārtis, tāpēc neķer kreņķi Draugs, ja tava vieta topā nenes prieku tev, taviem faniem vai tavai mammai.