Rudens

Ir pagājis krietni krietns laiks kopš manā blogā bija pēdējais raksts – mums labi zināmais raksts par Cānmotora izcilo veikumu. Cāna veikums mani ietekmēja tik daudz, ka nespēju vairs pievērsties citām tēmām, citiem domu graudiem, visas domas tika novirzītas, protams, Cāna virzienā – sapratu, ka nakošgad būs grūti apstādināt Cānmotoru ne tikai Zigim, Lielajam, Kūmam, bet arī pārējiem Augšgala grandiem. Jācer, ka Cāns spēs nedaudz apvaldīt savu ātrumu un spēs mežā pamanīt dažādus šķēršļus, kas pieaugot ātrumam reizēm nav nemaz iespējams.
Rudens vienmēr ir ieviesis izmaiņas manā treniņprocesā, pēc izcili bomzīgā starta Čehijā, par šo tēmu es nevēlos runāt, jo pat kārtīgs Latvju zīlnieks nespēja man izskaidrot, kas bija nogājis greizi un nepareizi. Divas nedēļas jau esmu aizvadījis atpūtas režīmā, kuru laikā maz skrienu ,daudz spoguļojos, atsāku pildīt VFS, pamētāju bumbu, daudz jo daudz zvanu savam iedvesmotājam (cilvēkam pasakikapēcmantevineuzvarēt), cenšos sakārtot savus ēšanas paradumus, lai pēc iespējas vairāk tie nestu labumu manai šķiedrai un es spētu savu vārdu rezultu listē saskatīt pašā augšgalā ik sacensības. Jau augusta beigās radās doma piedalīties Latvijas Čempionatā maratonā, bet tad to uzskatīju vairāk par mirkļa vājumu un pats neticēju, ka skriešu Kurzemes mežos. Bet medaļu trūkums Latvijas čempionātos nospēlēja savu lomu, kā arī vēlme plecu pie pleca cīnīties ar Cānmotoru, ieskatīties Lapsas mazajās acīs pie 100% noguruma līmeņa arī bija svarīgi motivatori. Daudzi grandi atrada labus iemeslus, lai izbēgtu no kurzemes mežu eksotikas un neizgāja uz starta līnijas, bet tas īsti nemazināja konkurenci. Krūms, Bērcis, Jubis, šīs trīs orientēšanās lielzvaigznes biju nolēmis paturēt savā redzeslokā. Mana taktika bija tāda – maksimāli atsēdēt, nekurināt ātrumu, neizdarīt liekas kustības un finišā visus izkapāt. Apmēram pēc 10 km izveidojās līderu 4nieks – Krūms, Bērcis, DD (Diženais Didzis) un ES. Pāris reizes Krūms centās atrauties, veicot izrāvienus pa ceļu, bet allaž spēju noturēt tempu. Bija neliels pārsteigums kā DD turējās grupiņā un pat reizēm uzņēmās kurinātāja godu. Apmēram 4km pirms beigām nokavēju Krūma izšķirošo izrāvienu un abi ar DD aizskrēja projām, jutu, ka Bērcim game over un tā es finišēju trešajā, bet jāatzīst, ka biju un esmu priecīgs par šādu veikumu, jo pie pirmā piegājiena maratonam, sanāca to veikt zolīdi. Biju vislabāk apmierināts ar savu fizisko sagatavotību, kas man likās ļoti laba priekš tada gabala. Žēl, ka nepiedalījās ne Cānmotors, ne Lielais, ne Lapsa, ne Tolya,jo tad cīņa būtu kaut par mata tiesu, bet interesantāka.
Esmu sācis jau gatavoties nākamajai sezonai, kas solās būt spraiga, jo klāt nāks – DD, Raivo, Laķa puika, Lielais būs uzaudzējis apakšstilbu zolīdā platumā, Cānmotors ir pielicis, Artjoms ievieš arvien lielākas bailes Latvju bāleliņu sejās ne tikai armijā, bet arī meža labirintos, Lapsa gan jau atkal negribēs palikt aiz borta, Tolya arī izskatās pamodies, Zigis arī epizodiski nemīž aukstu, un ja vēl Gaujienas pirmais Numurs ( Pēc L.Č Kūms zaudēja pirmo numuru), volejbola Virtuozs Atis atgrieezīsies pie siles, tad jau mūsu cīņas varēs pat pa Panorāmu rādīt. Esmu dzirdējis, ka Espoon Suunta esot Seata draiveram piedāvājusi 2gadu līgumu ar labiem nosacījumiem un ar zolīdu summu, ja viņš uzzieķēs savu parakstu, tad Seatu nomainītu, kaut kas savādāks un jaunāks.