4/13/2012

Kurzemes pavasaris & Lieldienu balva



Lietuvas nometne, Kurzemes pavasaris un atkal labu balvu devošā Lieldienu balva, šie būs galvenie pieturpunkti turpmākajas rinkopās un, protams, nedaudz par Aldi arī būs.

Kurzemes pavasari gaidīju ar maza bērna nepacietību, jo tās bija pirmās kontrolsacensības un allaž skriešana Kurzemes Pavasarī tik īpaša kā savas favorītmeičas satikšana. Kā arī tiek satiktas vecās un jaunās mīlas, iespaidīgie veterāni izsaka savas pārdomas un pārmetumus, kā arī ir iespēja atmaksāt vecos parādus. Nedēļu pirms KP pavadīju Lietuvā, kur Orandžajai mafijai ( Rehns BK) notika treniņnometne. Nometnes vadību uzņēmās Lietuvas pirmās vijoles un galvenie mazo cīpu nogrābēji – Jonas, Vilius, Giedrius un Vytautas. Dzīvojām mēs iespaidīga līmeņa hotelī, kur brokastīs varēja ļoti labi paēst – ēdienu izvēlē apburtu pat Mārtiņu Rītiņu un viņa četrgadīgo radinieku. Visi treniņi tika aizvadīti kartēs – masu starts, vidējās distances, sprinta treniņi, nakts treniņi....gluži kā pēc grāmatas. Kā jau visās nometnēs, tad arī šajā pasākumā manu un zviedru uzmanību iekaroja kāda mazā/meitene, ļoti simpātiska un sievišķīga būtne, kas liekas apburtu pat ne tikai Šaci vai Mēru lielskungu, bet arī uz meitenēm tik rūdīto Azimuta Šefu.

1.diena. 4dienu un 5dienu paņēmu mierīgāku, cerot uz izcilu svaigumu kājās un iespaidīgu ātrumu ne tikai distances beigās, bet visas cīņās garumā. Iesāku distanci nedaudz taustoties un bļaustoties, neliela kļūda uz 3. kp lika noprast, ka ir pienācis laiks kapāt, nevis baudīt necilo dabu. Pie 5.kp pamanu Gaujienas lielmeistaru, viņa ātrums mani apmierina, jūtu, ka īsti svaiguma nav un ātrums ne tas vēlamākais, tāpēc nelienu Lapsam priekšā, tik cenšos viņu motivēt ar saucieniem – Aiziet Brašuļi!, Skrien kā vēl nekad neesi skrējis!, Davai lielmeistar! utt. Līdz pat 13.kp Kūma darbības neradīja šaubas ne man, ne ikvienam meža iemītniekam, tad uz ceļa nedaudz sajutu zvēru sevī un devu Kūmam atpūtu. Tālāk jau līderojām uz maiņām, bet ar sīkām kļūdiņām, kas man nepatika un nepatīk. Finišēju ar labāko laiku (tāds arī bija mērķis un mammas dotā misija), bet nojautu, ka 3niekam būs par īsu un tā arī notika – 5.vieta, vairāk kā četras minūtes aiz uzvarētāja, Krievu terminatora Tsvetkova, kas laikam zināja, ka sacensībās nebūs dopinga pārbaudes un gribēja izmēģināt mammas dotās sinepītes. Punkti Pasaules rangā labi (labākie pēdējo divu gadu laikā), bet ar savu veikumu neesmu apmierināts un domās pēc finiša jau bija garajā distancē un nedaudz arī tās Lietuvietes bruncīšos.

2.diena. No rīta atverot acis, mani pārsteidza ellīgi stulba aina – sniegs! Un ne jau divas pikas, bet visas Āfrikas gada norma. Aldis pazvana un liek noprast, ka ja neiziešu uz starta līnijas, tad varot izjust abu roku ātrumu, bet Es tik atsmeju un skaidri paskaidroju, ka man šādi laikapstākļi pat drebuli nerada. Iesildoties jau atsalstu. Sāku cūciski, nespēju atrast kontaktu ar mērogu un nespēju ielasīties. Pēc 3.kp iejūtos savā lomā, pa vidu sanāk noķert Lapsēnu, kas mani pavelk pāris etapus un tad jau taurenītis, kur stulbi kļūdos uz vienu kp (2 min), tālāk jau viss kā pa sviestu. Īsi pirms beigām jūtu, ka man kājas un rokas jau praktiski nejūtīgas, bet Es tik nobļaujos un uzstādu kārtīgus laikus uz pēdējo kp un finišu. Pēc finiša apzinājos, ka ar tādu veikumu noteikti neuzvarēšu un tā arī notika – zaudēju Baltkrievu Raķetei virs 5 minūtēm. Vakarā uzspēlējām basīti, biš pazemojām lecīgos vietējos pat īsti neiesvīstot un izmantojot veco kombināciju – trīspunktu metiens ātrajā uzbrukumā.

Sprints. Nebiju pārliecināts par savu ātrumu, jo 6dienas lēnums radīja šaubas. Iesildoties jutu, ka ir neliels stīvums. Centos sākt ātri un uzmanīgi, kas arī noveda pie kļūdiņas un iemesla paātrināties, pirms grūtākā etapa pat nācās apstāties, lai apjaustu pareizāko variantu, garajā etapā jau sāku manīt Rešķa matus (startēja minūti pirms manis), ieskrienots uzvaras parkā Rešķis kļuva jau par labu orientieri, centos līdz beigām noķert Saldus dārgakmeni, bet distance izrādījās par īsu. Pēc finiša mani sagaidīja vēl viens pārsteigums – Dopinga pārbaude, tā kā jūtos tīrāks par Sibīrijas sniegu, tad īpaši neķēru kreņķi un padalījos ar savu urīnu. Manī nebija manāms baigais prieks par uzvaru, bet īstenībā jutos gandarīts, jo beidzot sanāca pierādīt savas ātruma īpašības savā distancē. Anglijas čempis bija atstājis psiholoģiskās pēdas, bet spēju ar tām tikt vareni galā.

Nu tad tiekamies krosā un Rīgas kausos, Ziemeļu 2dienas ies gar degunu, jo Aldis teica, lai pārāk neizšaujos sezonas sākumā, tā arī daram un turpinam audzet skliu un ātrumu. See ya!

6 komentāri:

  1. veciit es vnk gar zemi, tadas perles :D

    Krievu terminatora Tsvetkova, kas laikam zināja, ka sacensībās nebūs dopinga pārbaudes un gribēja izmēģināt mammas dotās sinepītes

    AtbildētDzēst
  2. Ziemā esi labi pastrādājis, arī ar galvu viss kārtībā, EOC izskatās tavējais.

    AtbildētDzēst
  3. Nereāli labs raksts :))) Lai Aldis jau sāk meklēt naudu, lai pēc dažiem gadiem var zvanīt Pučem un drukāt grāmatu :)

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Pauliņš14/4/12 19:06

      Atceries, ke es vēl neesmu izmantojis savu galveno spēku - Anglijā iegādātās bikses :D

      Dzēst
    2. skatoties KP bildes, es biju šokā, kur karimor :) krosā varētu atrādīties, bet tur suņi, azimutā nav vērts, atliek riga cup. spēks ir biksēs!

      Dzēst
  4. Šo komentāru ir noņēmis autors.

    AtbildētDzēst