5/07/2012

Pat Čehslovākijā mani nesaprastu

           Kopš Rīgas kausiem neesmu licis par sevi manīt, sen zinu, ka ir kaut kas jāuzraksta par savām gaitām, bet īsti nav bijusi vēlme, jo neko prātam netveramu neesmu parādījis, kā , piemēram, 10milā to paveica Undze (Lapsa) uzrādot pirmo laiku etapā un palīdzot visam Sodertalje klubam turpmākajos etapos. 
           Kā jau twiterī un savās sarunās minēju, tad pēc Rīgas kausiem devos pie Rižajiem (SWE), lai pilnvērtīgi sagatavotos 10milai un, protams, pašam svarīgākajam startam - Eiropas čempim. Pirmā pieturvieta bija Silva league posms Stokholmas apkārtnē. Zviedri īsti neapzinoties manu spēku vai drīzāk apzinoties manu švakumu, neiekļāva mani stiprāko puiku barā, nācās skriet līmeni zemāk. Pirmā distance - garā. Neapzinoties savu varējumu un dižumu 15 km garās distancēs, nācās sākt piezemēti, tieši ātruma ziņā. Viss gāja kā pa sviestu līdz pat ceturtajam kp no beigām, orientējos stabili, ātrums vidējs, bet sajūtas ļoti labas, ja būtu manījis savā redzeslokā kādu ašāku zelli, noteikti būtu spējis atsēdēt un pasmieties par viņa spējām distances pēdējā kilometrā. Tātad tuvāk par to punktu - jau pirms etapa sākuma apzinājos, ka ir labi, un vajadzētu vēl labāk, sāku vairāk sakost zobus un skaļāk elst, kas noveda pie kārtīgas kļūdas, kad kp centos sataustīt pavisam citā kalnā...kopā uzmetu 5min līkumu...žēl, būtu noteikti iekļuvis 5niekā un ticis stipro vīru bara nākamās dienas vidējai distancei, bet tajā vietā sagruzījos un zaudēju pavedienu. Nākamā diena, vidējā, nekādu tur mērķi neuzstādu, bet bez cīņas garām netiks pat visvecākais pensis, kur nu ātrā gala skrējēji. Jau pirmajiem dieviem kp atstāju minūti, ātrums labs, bet tas visnotaļ negāja kopā ar manu kartes uztveri un domu distancē, rezultātā noskrienu vēl 100 reizes smieklīgāk kā garajā. Bet sajūtas distancē bija tiešām elegantas, tik labi sen nebiju juties, pat īsti vairs neatradu laiku, lai uzmestu acu skatienu kādam seksīgam dupsītim.
          Tālāk pirms 10milas pavadīju nedēļu trenējoties sava REHNS BK kluba mājvietā -Bollnas. Aizvadot labus treniņus kartēs, labi paēdot un visādi citādi smuki uzvedoties. 4dien kluba bosa aicināts piedalījos Bollnas novada čempionāta krosā, kuras 4km ļāva man skriet uz pilniem apgriezieniem. Trase bija diezgan pagrūta ar ļoti šaurām meža takām, asiem līkumiņiem, maziem kalniņiem, bet izdevās noskriet zolīdi (Par brīnumu, jo mežā noteikti nevaru tik ātri paskriet), 2.vieta un rezultāts - 12:57. Zaudēju 9.sek krievu lēģionāram mūsu klubā, kas atzinās, ka vispār nelieto vodku, Krievam personiskais rekords 3000m ir 8.29. Izdevās apskriet švakāko no dvīņu brāļiem - Jesperu. Kā arī ieguvu pāris telefona numurus no vietējām čiksītēm, kas mani pavadīja uz apbalvošanu ar īstiem iekāres skatieniem, pēc apbalvošanas aicināja uz tasi tējas savās mājās, bet boss neļāva mainīt gaļamvietu, jo tač Tiomila tuvojoties.
         10mila. Jutu, ka kaut kam ir jābūt, jo komanda šogad bija 10nieka vērta un man bija uzdevums tikai atsēdēt savā īsajā etapā, jo krosā pierādīju, ka atsēdēt varu. Pirmie  dievi etapi labi izdarīja darbu - bijām līderu darbā, bet tad 3 un 4 etaps sataisīja tādus sūdus, kas mūs atmeta jau 40 minūtes aiz līderiem, man pazuda apetīte un vēlme skriet. Tomēr kaut kā sadūšojos un devos skriet, jo tā tomēr ir stafete nevis rotaļas ar kaimiņbērniem. Iesāku ar 90 sek kļūdu uz pirmo kp, talāk daudz maz visu paveicu labi, vietām pat skrienot labi un līdera cienīgā ātrumā, kas noveda pie 23.laika etapā, vairāk kā 4 minūtes aiz etapa uzvarētājā Karotkija, Mundzes, Gaujienas pirmā numura, Lapsjonoka,  jeb jums saprotamāk - Lapsas Kūma, kas šajā stafetē uzspīdēja gluži kā citas reizes šajā desmit vīru stafētē.Viņš ne tikai pazemoja mani un citus švakuļus, bet arī palīzēja visai Sodertalje komandai, no dažos etapos Graham Gritwood jau sāka zaudēt kontaktu ar šo pasauli, bet allaž klāt bija mūsu pašu Kūms, kas ar vieglu rokas vēzienu atgrieza Britu uz pareizā ceļa. Sen zināju, ka tev vairāk ir iekšā nekā Tu beibēm rādīji. Žēl, protams, ka tevis nebūs Eiropas čempī. 
          Tālāk pēdējie pieslīpēšanas darbi un apvidus īpatnību iepazīšana, un tad jau Eiropas čempis. Labus rezultāltus nevaru apsolīt, bet vienu gan apsolu, ka sevi izspiedīšu kā citronu ( Paula Liepiņa teksts) visos startos. Centīšos rakstīt par katru kvalifikāciju un finālu, pirms un pēc, lai jūs varētu vieglāk un labāk sekot līdzi manai formai un veikumam.  


5 komentāri:

  1. Lapsa pierāda, ka ir cienīgs startēt EČ, tikai sastāvs jau nosaukts.

    AtbildētDzēst
  2. Anonīms7/5/12 18:36

    Kūma apraksts ir super! :)
    "Graham Gritwood jau sāka zaudēt kontaktu ar šo pasauli, bet allaž klāt bija mūsu pašu Kūms, kas ar vieglu rokas vēzienu atgrieza Britu uz pareizā ceļa" - the best! :D

    AtbildētDzēst
  3. Anonīms8/5/12 13:12

    Kūms noskrēja kopā, vai līdzi?

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Skrēju kopā, skrēju pa priekšu, skrēju līdzi, skrēju atšķirīgi. Kāda starpība?! Šādā etapā bez farstiem ir jāizmanto viss! GG startēja pirms manis ar to arī viss ir pateikts.

      Dzēst
    2. GG noteikti skrēja treniņu režīmā. :D
      Bet ja nopietni, Malacis! PČ tev ir reāls, tikai neatlaid.

      Dzēst