Sezona 2014

Sezona sen jau kā izsvīsta un izskrieta, principā tā beidzās jau jūlija sākumā, kad tika aizvadīts Pasaules čempionāts un beidzot uzvarēts MotorCāns brīvajā cīņā bez zeķu palīdzības. Pasaules čempionāts ir manas sezonas galvenais starts, pārējais ir tikai ēdiena atliekas. Neesmu radis sevi celt gaisā, bez lieka iemesla, tad šajā rakstā atskatīšos uz sezonu kopumā, kas izdevās, kas galīgi nezidevās un ko es gribu sasniegt nākotnē.
   Laikam tā kā apzinos, ka vilšanās ir bijušas ļoti daudz sezonas garumā, tad sākšu ar 5 labākajiem skrējieniem sezonas gaitā.
  1) WOC sprinta kvalifikācija. Rezultāts nebija gaidītais, biju cerējis uz top 10 skrejienu brīvi, bet mans izpildījums bija tuvu izcils, es kļūdījos daudz mazāk kā vidusmēra baltkrievs meklējot starta kp, kļūdās sakasīju 5-7 sek. Iesildoties sapratu, ka šī nav mana diena, un kājas bija kā no piejūras atrakciju parka atbraukušas, tas mani uztrauca. Iesāku gaužām piesardzīgi, pēc skrietajām 5 min biju tikai 26. pozīcijā (finālā tiek 15 labākie), sāku kost zobus un cīnījos, sapratu, ka ne jau es visu gadu trenējos, lai netiktu finālā. Līdz ar pāris pirmajiem laikiem beigās tomēr iekļuvu finālā (14.laiks).
 2) 10MILA. Šī diena bija maģiska, pavasarī biju mega formā iebraucis, ko spēju demonstret vēl maija sākumā. Tik ātri vēl nebiju skrējis, man bija otrais etaps un pacēlu komandu no 93.v līdz 20.v, etapā 4.v, lai gan nebiju akurāts, un kļūdījos ap 2,5 min, šī bija mana gada diena, varēju iznākt arī pirmais, vienu brīdi skrēju arī 14.v. Tuvākie fani pārkoda arī lūpas.

Grande finale

 3) EOC stafete. Lai gan manī valdīja vilšanās par totālo nevaiksmi sprintā, kad kājas bija mīkstas un galva atradās citā dimensijā, es biju izsalcis pēc augsta tempa un savu zvēra instinktu demonstrēšanas, Kūms (Pirmā etapa māsters) primajā etapā bija ekselents, atdodot man pozīcijju lielā vilcienā, kas man arī patīk visvairak, es varēju visus agresīvi dzīt un tuvoties līderiem, prakstiski vairak kā pusi distanci skrēju kopā ar uzvarētāju komandas otro etapu (SWE), līdz pieļāvu liktenīgu ķlūdu, kas varbūt maksāja pat medaļu mums, jo zaudēju stipros čaļus un tālāk cīnījos viens pats, lai gan uz beigām vēl noķēru FIN un DEN sportistus. Kļūdījos uz 50 sek - 1min, līdz medaļai pietrūka 1. 24 min...mēs vēl būsim cīņā par to...
 4) EOC videjās kvalifikācija. Mērķis bija fināls, jo apvidus bija parocīgs, ātrs un nekāds kosmoss orientēšanās ziņā, veicu stabilu skrējienu ar izcilām beigām pēc skatītāk kp (kur Tjerī zaudēju tikai 2 sek), iekļuvu finālā, kas priekš manis ir liels solis uz augšu.
5) Rīgas kausi 2.diena. Biju noguris, bet ziemā ielikta bāze neļāva atslābt, iesāku ar sīkām kļūdiņām (total - 30 sek), bet tad saņēmos, distances vidū panācu Gaujienas lepnumu, kas kalpoja par labu vilcēju, beigās Janka aizdomājās un tehniskajā daļā atrāvos minimāli. Kļūdās ne vairāk kā 40 sek un tās pašas kasot, padarīja mani ļoti priecīgu par savu sniegumu, tālu arī nebija pirmais trijnieks...nākamgad..

Sliktie starti, protams, bija, ne mazak kā Dzelzs Aināram nokoļītās cīpas un ne vairāk kā Aldim apēstās rozīņu pakas, bet nākamais būs iespēju neizmantošanu tops, jo tik daudz neizmantotas iespējas pat augsta līmeņa krokodīlu medniekiem nav....

1) WOC sprinta stafete. 11 minūtes no distancē pavadītajām 14 minūtēm, skerēju aiz spalvainā Norvēģu sprinta mašīnas, jutos normāli, bijām ļoti daudzus apdzinuši un jau sākām dzīt vēl stipras valstis, bet tad es vienkārši atslēdzos....es biju tā pārskrējis jēgu, ka man uznāca divie melnie virsū, kuru laikā gandrīz paģību un nācās krasi samazināt tempu, lai izelpotu vispār distances beigas....fail

Svilpes Studentu čempionāta cienīgs finišs

2) WORLD CUP imatra. Dienas sākumā samērā brīvi tiku finālā (40 labākajiem), Finālā nebiju izcils, bet distance bija tik grūta, ka bez izcilības un maksimālas zobu sakošanas BIJU iespējis 21. vietu, ja vien nožēlotu acu skatiena iemešanu kartē un neizskrietu cauri pupainās somietes pagalmam, kuras bumbas bija mērāmas divu plānētu lielumā..DSK

3) Baltijas čempionāts stafete. Pēc Sarkaņu lielskunga gada reisa, distancē devos kā līderis, divus soļus priekšā Igauņu dzeršanas mašīnai, pēc paris kp uzpeldēja Jonas Vytautas un Igauņu veteraņuga Kārners, tā mēs trijata čalojot un vietas dalot maucām, līdz es izdomāju, ka es uzkļūdījos un ķerot viņus atpakaļ, zaudeju veselo saprātu un pārķēru etapu....Alda sitiens zem josta vietas...

4) Latvijas čempionāts sprintā. Čempiona tituls jau gandrīz tika aizstāvēts...pirmo distances daļu veicu ļoti agresīvi un pārliecinoši, un vienīgais, ka man varēja atņemt manu titulu bija Edgaronkuls, kuram ļāva ieskrieties, divi garie etapi pēc kartas!!!!( Kaut kas neloģisks no organizatoru puses), skatītājpunktā biju 12 sek vadībā, bet ieliku 6 robā un centos pievarēt nogāzi pa neīsto vietu un zaudēju zeltu...mammas pūpolu žagari sāpēja..

5) CISM stafete. Iesāku agresīvi, jau pirmo minūti noziedoju distances sākumā, bet galvenos sūdus sataisīju īsi pirms skatītājkp, kad ATKAL vienīgo brīdi nenokoncentrējos un dabūju pa pakausi, visu grupu zaudeju un reāli arī pazaudēju komandas iespēju cīnīties par 6nieku, lai gan beigās vismaz 30 sek atsitu no zaudētās minūtes uz ātrumu, tomēr tādas lietas nedrīkst atkārtoties....Sarkaņu lielskungs izkrata man sirdi īsi pēc mūsu vārdu apmaiņas (Andris nekad nekļūdās).

Kā jau Zibens Reinsonam (ZR) un Sarkaņu dievam, manam uzticamajam kluba biedram Igtisā un vēl virknei pajauno un jauno sportistu, šī sezona ir labākā līdz šim. Manā gadījumā to parāda ne tikai cipari, lai gan manuprāt cipari ir pats galvenais daudzos jautājumos. 7.vieta Eiropas čempionātā stafetē, 37. v WOC sprintā, 45.v EOC sprintā, 24.v Pasaules kausā Spānijā, 32.v CISM garajā distancē. Cipari ir laba lieta, bet jāpiemin arī citas lietas, kas šogad bija pozitīvas. 1) Pirmais fināls EOC, un veseli divi uzreiz. 2) Šogad tiku visos finālos, kur vareja tikt (EOC, WOC, PK imatra). 3) Pirmo reizi ierakstījos Latvijas pirmajā stafešu komandā (EOC, BC, CISM).

Azimuts -mana mīlestība Latvijā

   Kā jau lielākajai daļai, tad arī man šobrīd galvenais karjeras mērķis ir WOC 2018. Tāpat arī uz nākamo gadu jau ir izvirzīti mērķji, visus jums neatklāsu, bet dažus pieturpunktus varu nosaukt. 1) Kopumā tikt tuvāk pasaules elitei. 2) Galvenais mērķis  WOC sprints, sprinta stafete, vietu izteiksmē tas būtu uz pusi labāk kā esmu iespējis līdz šim. 3) Stafetes komada??? Nav pašmērķis, bet , ja jutīšu iespēju, tad cīnīšos arī par šo jautājumu. 4) 5000m skriet 15.00 - 15.15 min 4) Uzlabot orientēšanās prasmes skandināvijas apvidū 5) Piestrādāt pie koncentrēšanās, uzmanības noturēsanas visas distances garumā 6)Vairāk valdīt par savām emocijām. 7) Tāpat ļoti svarīgs jautājums man ir - TRENERIS. Jau kopš Septembra ļoti aktīvi izskatu dažādus variantus, jo esmu nonācis pie secinājuma, ka es esmu sasniedzis savu maksimumu, savu zināšanu griestus, un , lai piepildītu savus kvēlākos sapņus un ieceres, man noderetu treneris. Tas varētu pat nebūt kā treneris, bet konsultants, cilvēks, kurš paskatās no malas, jo no malas daudz labāk redzams, kādas nianses tiek darītas nepareizi, kas jāuzlabo...jo pašam jau liekas diezgan rožaini, lai gan apzinos, ka tā visos jautājumos. Zinu vienu, ka īsti pārcelties uz citu klubu neesmu gatavs, Igtisa tomēr ir mans īstais klubs.

    Tas īsumā arī viss, zinu, ka sanāca gari un samērā maz ar smieklīgiem teikumiem, šis vairāk ir no serijas - nopietnais raksts. Un par trenera jautājumu es runāju nopietni, ja kādam ir idejas un vēlme man palīdzēt, droši var man sūtīt vēstules, zvanīt vai kā citādi dot ziņu.