Man jums, dārgie lasītāji, jāatvainojas, ka esmu pazudis gluži kā Sibīrijā, turpmāk solos ieeiet vacajos ritmos un jūs priecēt ar maniem rakstiem biežāk. Šonedēļa manā dzīve tāda interesanata un notiekti savādāka, es piedalos Lat –Est projektā, kuras ietvaros apmeklēju skolas- ne viens, bet es dažādākām meitenēm, un stāstu par orient sportu un taisu distancītes. Visai interesanta padarīšana, jo priekš manis tas ir kkas jauns, gluži kā kūma sniegums līdz TV punktam jukolā. Esmu bijis jau Vecpiebalgā, Gaujienā, satiku arī vienu vecu brūti, Apē. Vecpiebalgā mazie dabūja izbaudīt sniegu, slapdraņķi...man atsala šķiedra, kamēr es katram rādīju, kur jānotīra si- karte un kur jaliek startā...bet jā, arī šājā, kādreiz ļoti slevenā vietā mīt skaistas meitenes...Vislabākās atmiņas man saglabājušās no Gaujienas, kur mīt ļoti paklausīgi un uz orientēšanos ieinteresēti bērni, kas tikai manī radīja smaidu, gluži kā pēc kartējā uzvaretā finiša. Jāmin, ka Gaujienā mīt hiperaktīvs bērns, kurš gandrīz uzvarēja visus lielos būdams vēl tikai 6.klases skolnieks, es runāju par Reini...nezinu vai viņs ies patiesā Gaujienas supermena pēdās, bet dotības ir un es vinā saskatu savādākas funkcijas un varbūt pat lielākas dotības kā šobrīdējam Gaujienas galvenajam Orientēšanās virtiozam. Apē arī bija zolīdi...bet direktors tāds pajocīgs, jo negribēja bērnus laist ārā, viņa argumenti arī bija visai smieklīgi un nedzīrdēti, viņš baidījās, ka bērni iegūs slapjas kājas, nevarēs šķersot tik „pilnās” Apes ielas, jo satikme ir graujoša....un vēl visādus brīnumus man tur borēja, nu tiešām prasījas atvēzēties....patika, ka mazie bija ļoti ieinteresēti, jo tas priekš viņiem bija gluži kā vidusmēra ķinieša bumbas iespraušana grozā (slam dunk)...jāmin, ka man sanāca arī labs treniņš pie reizes...
Nākamnedēļ vēl jāpiedalās Smiltenē un Grundzālē...būs jauki atgriezties vecajā skolā un padalīties ar zināšanām sev tuviem orientieristiem...ceru, ka pēc gadiem mēs visu satricināsim stafetēs no gada uz gadu, jo jauni censoši te ir līmenī tāpat kā mana šķiedra kad tuvojos finišam, šīs lieliskās kombinācijas mums atnesīs ne vienu vien slavas mirkli...
E kad Smiltenē, lai Aļdža zin kad savus mazbērnus jāsūta mācieties pie īstā profesionāļa!?
AtbildētDzēst