Gada labāko skrējēju tops ( top-10)

    Jā, orientieristi un vēl tikai topošie orientieristi un visi citi mana stiliņa piekritēji, beidzot ir beigušās pārdomas par šogada topu un tas ir tapis. Topu izveidot nebija viegli, jo tas kopējais puiku līmenis ir audzis un bija jāsaprot no kuras puses to kliņģeri ēst.
  1) Edgars Bertuks - Domāju par šo pozīciju gan man, gan vidusmēra Kazahstānas naftas darbiniecei bija vismazākās šaubas. Bērcis pēdējo gadu laikā ir kļuvis par stabilu nācijas līderi un visu mazo smaida iemeslu (par nožēlu man). Galvenais, protams, ir bronza PČ garajā distancē, kas tikai apliecināja viņa piederību pasaules spicākājiem zēniem. Tāpat bija neatvairāms arī vidējā distancē, kur nelaimīga satikšanās ar Čehu šķībo sviedru lentu( Prochazka)  noveda pie acs traumas, bet bija iespējas arī šajā distancē. Visādi citādi bija cilvēks, kuru ir iemesls vērot un mācīties, šis noteikti nebija pēdējais uzmirdzēšanās brīdis.
  2) Jānis Kūms - laiks iet un palēnām Gaujienas lepnums jeb Supermena pirmais palīgs uz zemes ir kļuvis par otro numuru valstī, varbūt citiem tas liekas nedaudz kreizī teksts no manas puses, bet tā tas ir. Pirmo Bērnāna plāna uzplaiksnījumu sasniedza BČ, kas rezumējas ar pieslīpējošo treniņu garajā un pilnīgu savu spēju atrādīšanu stafetē - medaļa. Tālāk jau tika izsaukts uz PČ, tikai ar vienu domu - fināls un tad jau viss ir iespējams - bezdrebuļa fināls, trīs neļķes no Viļņa un pirmais respekts plašākajā publikā. Tas nebūt nebija viss, viņš neiegrima alkohola meklējumos un pat nepalīdzēja mammai ar konservēšanas darbos, bet gan kārtīgi sagatavojās CISM un Ķīnai, kur pēc iespaidīgā starta PČ laikā un banketā, ieguvu bez atkāpju ielūgumu no Park World Tour, kur tika pieteikts kā viens no favorītiem, to arī pierādīja un ne jau garajās distancēs, kas ir viņa jājamzirdziņš, bet gan Sprintā, kur viņš parasti ir švakāks par katru otro meridiāna biedru, bet Bernāna skatījums un paša talants nospēlēja savu. Jāvēl neapstāties, un turpināt izaugsmi un pienāks brīdis, kad Jančiks atnesīs medaļu gan sev, gan man.
3) Mārtiņš "Pirmā vijole" Sirmais - Lai gan uz papīra un treneru rangā ir pastipri augstāks par Kūma kungu, bet tomēr, atļāvos Daces lepnumu novirzīt uz šo pozīciju, bet gan jau viņš pats saprot manu domu. Lai gan joprojām traumas ir viņa sabiedrotais, tomēr viņš joprojām ir maģisks, tas laikam arī bija galvenais iemesls diviem sudrabiem, kur pat varenais Tjerī raustīja savus nolietotās noname bikšeles. Šogad izcili izšāva WOC vidējā distancē - 12.vieta, ja tik nebūtu tās veselības problēmas, tad noteikti Audi A4 būtu nomainīts uz kādu augstāku klasi...Tāpat visu gadu bija stabila vērtība stafetēs - BČ, WOC, CISM, jukola, 10mila. Viņš kā zieds vēl nav savas visas lapas nometis, domāju, ka ne tikai es un MotorCāns viņam vēl tic...bet arī Aldis un vēl jūra vecmeistaru. Vsjo budet, no ņe srazu!
4) Artūrs Pauliņš - Lai gan šī sezona visnotaļ bija solis uz augšu, bet tomēr ir palicis nenolasītu melleņu sajūta. Pirmais fināls un 36.vieta WOC švaku nedarītu pat Šveices otrā ešelona skrējēju, bet tas nebija Grundzālieša patieso spēju robežās. Valsts čempions sprintā, kā arī Lietuvas čempions stafetē ar Igtisu un jau otro gadu pēc kārtas. Tāpat uzvara savās mājās - " Malienas Kausā".  Daži labi starti Latvijā mijās ar dažiem sliktiem startiem ārzemēs. Bet joprojām karsts uz sprintiem, nākotne tikai savās rokās.
5) Andris Jubelis - Sezonas sākumā izskanēja ar augstu mērķi, kas tomēr nesanāca. Labi skrējis Latvijā, savācis daudzas medaļas, protams, lielāko daļu gan MotorCāna prombūtnes laikā. WOC laikā nebija īsti savā ādā. Tāpat kā SuperLapsa, ļoti izcili veica Jukolas pirmo etapu, tāpat smuki skrēja arī CISM laikā. Pieredze, stabilitāte joprojām sagādā lielas problēmas saviem konkurentiem. Ceļā uz Kūma spožumu...
6) Kalvis CK Mihailovs - Šī gluži nav viņa īstā vieta topā, bet trauma un neskriešana sezonas otrajā pusē noveda pie šāda iznākuma. Sezonas sākumā bija kā gailis vistu barā, visus plosīja bez īpašas brīdināšanas. Uzvarēt vidējās kvalifikāciju PČ, kurš katrs iezemietis nevar. Totāli izgāzās citos startos...Tāpat tika arī pie Kolumbijas saldējuma ēšanas, bet trauma ņēma virsroku...Par šī skrējēja potenciālu nav vērts pat jautāt vai rakstīt Aivaram mūžgaru epastu, tāpat ir skaidrs, ka top -10 PČ būtu tikai viņa galvas noliegšanas iemesls.
7) Anatolijs Tolya Tarasovs - Lielās stafetes ir viņa aicinājums, ko viņš apliecina joprojām. Lai gan LČ bija īpašos draugos ar koka medaļu, tomēr viņa sniegums " Rīgas kausos" , "Kāpā" mierīgi atļāva ieņemt šo vietu topā, kad ir formā un savā komforta zoniņā, tad pat lācim mežā ir jābēg uz savas alas pusi..
7) Gatis Caics - Šis ir kā bonuss manam topam...daudzi prasīs - kāpēc??? Bet kādreizējais Induļa jokers šogad izdarīja neticamas lietas un arī sasniedzu kaut ko manām acīm manāmu. Būdams ne savā slaidākajā veidolā Gača šogad kļuva par Vācijas čempionu 24 h rogainingā un turklāt pēdējās četras stundas vēl nesa savus abus pāriniekus uz pleciem. Viņš ne tikai uzvarēja vīriešu konkurencē, bet arī sieviešu, kur startēja zem segvārda " Gate Cicinaite", pārstāvot Lietuvu. Šis panākums zezultājās ar romantiskām vakariņām ar pašu Lietuvas prezidenti un pēc tam ar driftu Viļņas ielās. Neizsakāms prieks, šis panākums ļauj Gaču uzskatīts kā labāko Latvijas rogainistu, jau ir noslēgta vienošanās ar Rēzeknes gaļas kombinātu.
8) Rūdolfs Zērnis - Latvijas nākotnes cerība kļūst arvien karstāka ne tikai smuko lietuviešu vidū vai vai aizdomīgi šķibacaino korejiešu vidū,  bet arī uz rezultātu tablo. Izcils bija 10milā, Jukolā. Savus Oskara iedzimtos instinktus lieliski parādīja JWOC laikā, kad aizsūtīja mājās pusPoliju ar pašu čempionu priekšgalā. Tāpat Mārtiņa Sirmā jaunības dienu stilā uzvarēja vidējās distances kvalifikāciju JWOC laikā. Ir talants, kas būtu jāizmanto, ne tikai MotorCāna apstādināšanas mēģinājumos, bet arī medaļas iegūšanā nākamā gada JWOCĀ...lai izdodas. Pīsiņš!
9) Artjoms " Armiijas Tvēriens" Rekuņenko - Lai gan šogad nebija ne tuvu tik spožs kā 2012. gadā, kad Ausekļa kara mašīna burtiski izkliedza viņa vāŗdu mikrofonā un pēc tam elsoja kā vecs opis pēc autobusa noķeršanas, bet joprojām ir ļoti stabila vērtība Latvijas tirgū. Izcili veica LČ pirmo etapu, kur nebija tālu no paša Gaujienas lepnumu atstāšanu jaņos..Tāpat pierādīja savu vietu zem saules BČ laikā, kad pierādīja, ka arī izlases treneriem reizēm ir pārāk šaurs redzesloks un visu spēju izvērtēšanai nepietiek laiks. Nākotne solās būt ne mazāk spoža kā paša trenera - Harija agrākos ziedu laikos.
10) Ausekļa Kara Mašīna (Jānis  Tamužs) - Lai gan nekā, baigi, ko uz papīra uzlikt nav, bet atsevišķos brīžos ir pratis būt savas Lienes uzmanības lokā arī finiša zonā. Bija kaut ko saostījies kāpas laikā, skrēja ļoti labi. Tāpat atnesa visiem Gaiļiem uzvaru klubu stafetēs, iemirdzejās LČ laikā, īpaši jau stafetē, kur centās sarkanieti pataisīt par putekļu rijēju kluba biedru...tālu nebija. Grūti spriest par turpmāko lietu gaitu karjerā, bet iespējas ir...

Es šajās visā ieguldīju daudz savu pārdomu, tapēc uzskatu, ka šis tops ir  maksimāli ideāls manam domu lidojumam. Novēlu visiem kārtīgi trenēties, augt un iekļūt šajās topā nākamgad, iespējams, pat uzstādat tādu nākamās sezonas mērķi...