Arī es būdams ne gluži kartupeļu lasītājs vai ogotājs, pabiju jukolā, pirms jukolas uz neko diži augstu nepretendējām, jo allaž kāds norok visu un burtiski sabojā man garastāvokli. Raivo ielikšana pirmajā etapā sagādāja šaubas ne tikai man, lapsam, Kļaviņam, bet arī visiem viņa konkurentiem, jo nesenās ķibele ar kājām un kilometru atarība vēl pa 100 % nav pagājusi nebūtībā., bet tomēr Raivo iepriecināja visas savas cīpas, Folki, un sazin vēl ko un veica etapu pieklājīgi, protams, ne līdz galam atslīpēti, bet tomēr par sniegumu kāda konča viņam pienākas. Es veicu 4.etapu, stafeti viens no dvīņubrāķiem man atdeva 33. vietā, uz pirmo kp bija pamatīgs bars – 10 „konkurenti”, sanāca startēt kopā ar melnās nāves komandu un viņu izpildītāju 4,etapā – Krūmu, salīdzinājām numurus un noskaidrojām, ka līdz 12. kp distabce sakrita, tā arī veicām to kopā, uzticēju Krūmam būt par vadoni, feili bija, bet ar ātrumu bija ok, īpaši biju apmierināts ar ātrumu skrienot pa ceļu, kas droši nebija tik ievērojams, kā mūsu tautas lepnuma Kūma ātrums līdz tv punktam, kur viņš atrādās priekš viņa zemaja 5.vietā, bet kapāt spēju. 13, 14 kp paņemu kā pēc Lielā paraugskolas, bet tad uz 15 kp paņēmu pieņēmu nepareizu lēmumu un atstāju ap 1min, kas liedza būt starp 10 labākajiem savā etapā un parādīt ilggadējām Latvijas izlases spīdeklim Krūmam kā vajadzētu skriet uz pēdējo kp un finišā, bet jāatzīst, ka Jelgavnieks asumu nav zaudējis un tik drīz nezaudēs. Komandu pacēlu līdz 24.vietai. Etapā 16.vieta. Īsti neesmu apmierināts ar savu veikumu, Aldis arī piesolīja pabojāt manu zobu izkārtojumu, bet tāda ir dzīve, no kļūdām jāmācās. Beigās iegūtā 15.vieta lika man atplaukt smaidā un sagaidīt Jerkeru gluži kā savu sievas tēvu. Pārsteidz Kļaviņa neforma visās dzīves izpausmēs un ieriecināja Zigmāra veikums pirmajā etapā, kur tikai atšņorējušās kurpes liedza piesmiet mūsu grundu, izlases vistuvāko rezervistu Kūmu.
Jāsaka Paldies saviem komandas biedriem, un šis ir tikai sākums orandžo ērai.....
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru