Ir pienācis laiks kaut ko uzrakstīt arī man, par Kāpu 82vos teikumos neizplūdīšu, bet gan jau būs sakāms arī kkas „trīsdienu” statusā, bet galvenā raksta būtība būs veltīta Lielajam Kristapam un viņa snieguma analīzei un iespējamajām nākotnes ievirzēm, prognozēm. Lielais atgriežas un nu jau, lai apskrietu pašu Krūmu.
Tātad kāpa, tā man nebūtu tik svarīga bijusi, ja vien tā nenotiktu manos melleņu laukos, vietā kur es mēdzu pasvīst. Pirmā diena pārvilka strīpu kopvērtējumam, jo pārķēru etapu, satiku cilvēkus, kuru ietemē es nespēju nokoncentrēties un nogāju malā. Sprints arī neatnesa vajadzīgos un gaidītos augļus, jo pēc skriešanas otrās dienas apvidū un tādā karstumā, kalnos man pietrūka asuma, ātruma un rozīne ņēma virsroku. Lai gan bija patīkami mocīties pie tādas publikas, kad visu distanci par tevi kāds bļauj, fano un kad skriešana notiek manā un Alda jaunības takās. Apkaunojums nekur nepaliek, tas tiek izauklēts treniņos, lai turpmāk ierobežotu šadu gadījumu un pataupītu jel pēdējos matiņus uz mana iedvesmotāja galvas.
7dien iznāca uzskriet Siguldas pusē, A2 stafetēs, Artjomam sanāca feils un mēs palikām bez rezultāta, bez feila būtu otrais pleķis, un tas viss bez mūsu kluba sejas piedalīšanās, jo viņam neliels kreņķis ar gudrības zobu. Bet pirmajā etapā neviens cits kā šī gada lielākais atklājums Lielais Kristaps, Lapsa šādu godu manā skatījumā ieguva pagājušā sezonā ar saviem veiktajiem vispasaules brīnumiem, iznāca pirmais (Neskaitot Artjomu), viņš ieguva ne tikai ekstra putras šķīvi, bet arī labu ceļa maizi Horvātijai. Lielais jau reāli sāk raudzīties nākamā gada Baltijas čempionāta virzienā, bet vai viņš nav sabojājis savas attiecības ar izlases treneri? Viņa solis pēdējos 150 m bija kā izsalkuša kenijieša skrējiens pēc mīlējamas antilopes, vai es spētu ar viņu finišā cīnīties? To tik vārdos spēj izteikt misters Dynamīts (Aldis). Tik spilgtu atgriešanos pēc vājuma brīža negaidīja pat viņa iedvesmotājs un nama tēvs Gunis, bet man tas neizraisīja ne grama pārsteiguma, jo Lielais ir izsalcis pēc uzvārām, pēc sevis pierādīšanas, sava neilona atrādīšanas un cer nākamgad sevi pierādīt lielākos ātrumos un apskriet pašu Krūmu. Šobrīd Lielais ir Horvātijā un jau skrienot modeli viņš radīja bailes 64% dalībnieku, bet ne Aldim, kurš lēnām sāk iemīlēties šī jaunekļa spējās un talantos. Tikai nespēju saprast kapēc Aronas līderis un brāļu Bērziņu ceļa rādītājs un visu vecmeistaru acu raugs neskrien elitu? Tas ir balvu dēļ, čiksu dēļ, vēlme vairāk izbaudīt vietējo aliņu, vai nav pārliecības par savu ātrumu...uzskatu, ka Lielajam bija jāskrien elite, jo tā ir viņa īstā vieta un jāņem vērā fakts, ka Lielais ir kopā ar manu līderi un iedvesmotāju Aldi, tātad jāsāk domāt vai Horvātijā ir tik daudz alus, lai padarītu šo ceļojumu tīkamu.
Žēl, ka Lielais nepārstāv citu klubu, jo tad komanda būtu gluži vai zvaigžņota un meičas vairāk nāktu mūsu virzienā nevis Cāna un Orientēšanās sporta sekss simbola Valtera „itālieša” Āboliņa virzienā.
Lielais, uz priekšu,tik neskrien ar to veco neilonu, tajā tak svīst kā ulmaņlaika kažokā un tas ierobežo tavu ātrumu. Nākamais starts man O – ringens, divas nedēļas esmu pagatavojies, nedaudz paekspermentējis, skatīsimies kas nu sanācis. Ā un esmu izdzēsts no draugiem.lv, tātad meitenes vēstules jāsūta man uz telefonu vai manu hercogisti
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru