Iepazīsties - Rūdolfs Šadrins

Šis raksts būs veltīts „Kāpas” pēdējā laika stiprākajam un populārākajam skrējējam. Rūdolfs tautā tiek dēvēts kā Šacis, Aladins, Kāpas spīdeklis, Induļa gudrību turētājs, Ms. Garciems. Iemesls kapēc es rakstu par Kāpas līderi, ir fakts, ka Šacis ir gatavs uzgriezt Tamārai un orientēšanās sportam muguru un pāriet uz Futbolu, lai gan savas karjeras laikā ir uzvarējis ne vienu vien Kāpas koptreniņu un pāris reizes pat piemējis pašu Aināru.
Ar Aladinu man bija gods iepazīties leģendārajā Baltic junior kausā 2008. gadā, kas norisinājās Zviedrijā. Pirms tam šo lielisko puisi nebiju pat pa televizoru redzējis, kur nu vēl dzīvajā. Šacis manā dzīvē ienesa pozitīvas vēsmas, lai gan ar skriešanu mums lāgā tur nesekmējās un abi tikām vienā komandā stafetes sacensībās un to uzreiz nodēvējām par Latvijas stiprāko komandu, jo komandā bijām Es un Šacis, bet citās komandās lieli enkuri. Bija plāns uzvarēt, jau šampi bijām nopirkuši, bet meitenes mūs galīgi iegāza, Šacis bija dusmīgs un sabļāva uz viņām tā, ka viņām nācās ar kājām iet mājās no pašas Zviedrijas. Brīvajos brīžos spēlējām zolīti uz naudu un meklējām Šacim sievu. Man sanāca labi uzvārīt piķi, ko ieguldīju vakara tupmakā attītība. Piķi sanāca uzvārīt, jo mainījāmies ar kārtīm zem galda. Bet tā pa īsto Rūdolfa dabu un zvēra instinktus iepazinu pēdējā vakarā, kas notika uz prāmja. Kā jau visos laikos sanāca nedaudz izklaidēties un meitenes pašas dejoja uz Rūdolfa muskuļainajām kājām, lai gan pats Rūdolfs tajā brīdī pat nezināja kādu klubu viņš pārstāv, kur nu Latvijas Galvaspilsētu, Šacis atradās vieglā auto pilotā, bet bildes Šacim uzrādīja īsto vakara gaitu. Kopš tā brauciena Rūdolfs ir kļuvis par meiteņu objektu un tas arī galvenokārt ir galvenais iemesls kapēc viņš nespēj parādīt savu īsto potenciālu mežā, jo meitenes no viņa paņem daudz spēka un uzmanības. Viņa talantu ir pamanījuši ne tikai Tamāra vai Belijs, bet arī pats stiprākais pasaules klubs „Halden”, kas viņam pirms šīs sezonas piedāvāja ļoti iespaidīgu līgumu ( labs cipars, māja, mašīna, harēma) ar domu, ka divu gadu laikā Šacis izkonkurēs Lundanesu un kļūtu par pēdējā etapa skrējēju un atnestu daudzas uzvaras gan 10milā, gan jukolā un, iespējams, arī Haldena noslēguma pasākumos. Bet Šacis atteicās, jo nekur uz pasaules nejūtās tik labi kā Garciemā, kur pludmalē viņš pabraukājas ar savu paklājiņu, piesmej Beliju 10 m sprintiņos, un viņa rekordus vietējā mežā jau daudzus gadus nespēj pārspēt pat Tjerī, kur nu vēl pārējie grandi. Šacis nespētu atteikties no Esīša VIP krēsliem, Kates Dūdeles siltā pleca un kur nu no savas vietas pie ģimenes galda, kur viņš ir stabils otrais numurs.
Nedaudz iepazīstināšu ar viņa dotībām mežā.. Nav tas pats ātrākais, bet ja labi iesildītos spētu brīvi turēt līdzi elitniekiem un arī Lielajam, Šacim ir raksturīga iezīme, ka spēj sevi izsmelt vairāk kā vidusmēra Zilupietis, tātad finiša taisnē reizēm neko neredz, jo praktiski ir atslēdzies un pēc finiša vēl ilgi nespēj uztvert švakāko skrējēju sajūsmas par sevis uzrādīto rezultātu. Vislabāk tomēr jūtās vidējās distancēs, kur orientēšanās jāizmanto vairāk distances sākumā, jo beigas var atsēdēt kādam grandam – Rūdim, Kļaviņam, Spirido. Jāpiemin, ka Induļa gudrību turētājs skrien ar diviem kompasiem uz katras rokas – viens ir eksluzīvs paštaisītais koka kompass, bet otrs ir Minnas dāvinātais rotaļu kompass. Karti viņš orientējoties neizmanto, bet lai mulsinātu pretiniekus, viņš vienmēr ņem citu grupu kartes, karti viņš izmanto, lai patukšotu degunu un atbaidītu mušas no pretinieku galvām. Sviedru lentīti praktiski neizmanto, jo tad netiek izcelta viņa gurnu līnija. Skrien viņš ar Icebug Šacis sexy line, kas ir speciāli viņam ražoti apavi. Apģērbjas viņš ar Ogres trikotāžas drēbēm, kur viņam ir speciāli radīta produktu līnija – Šacis amazing runner. No orientēšanās viedokļa ļoti tehnisks orientierists, kurš reljefu nolasu nevis ar acīm, bet ar savu Aladina cepuri un skaņu, ko izbļauj skrienot. Īpaši bīstams ir piejūras apvidos (Garciems, Carikava, Liepene), un ja vējš pūš stiprāk kā 10 m/s, jo tas manāmi uzlabo viņa smaida leņķi. No tēva ir mantojis iznīcinošo skatienu un pretinieku nerespektēšanu. Savukart no Tamāras ir iemācījies nedomāt par sievietēm skrienot un augstāk celt kreiso kāju, bet no Andrejonkuļa ir mantojis špagata staipīšanās tehniku un kalnu namiņu Krāslavā. No Induļa ir izkopis kalnu pārvarēšanas tehniku, skriešanu bērzu birzīs un elkonīša izlikšanu finiša taisnē. Aldis ir licis nojaust kā pareizi un kad jādzer dynamīts. No manis Šacis ir iemācījies kā šmaukties zolītē un kā saīsināt stāvēšanas rindu uz publisko tualeti.
Cerams, ka vēlme mainīt sporta veidu ir tikai mirkļa stulbākais vājums un Šacis turpinās nest Kāpas vārdu Latvijā, Jukolā, kruīzos. Katrā ziņā, ja Tu izlem tomēr pāriet uz švako sporta veidu, tad atceries arī par mums un kādreiz vēl uzskrien arī mežā, jo orientieristu beibes tevi gaidīs vienmēr un visur. Šaci, mēs par Tevi.