Nedaudz atsaucoties uz pagājušo rakstu, kas bija par „Kāpas” spīdekli, būtu diezgan stulbi, ja Es nepieminētu Saulkrastu pirmo numuru, kas ikdienā arī pārstāv orientēšanās klubu „Kāpa” un ir liekams vienā maisā ar pašu Šaci. Šo kāpas spēka zaru sauc Ainārs Lupiķis, gan Ainārs, gan Šacis Šadrins ir „Kāpas” galvenie dzīvības uzturētāji – viņi ir labi skrējēji, ļoti aktīvi darbojās arī ārpus meža, kā arī ir dikti aktīvi kluba pasākumos.
Saulkrastu pirmais numurs šo sporta veidu izvēlējās diezgan vēlu, liekas, ka pirmo reizi starta protokolos Ainārēnu manīju 2007. gadā. Savas gaitas uzsācis vietējos Saulkrastu mežos, jau pēc pāris skriešanas reizēm kļuva atkarīgs no šī sporta veida un turpināja skriet vairāk un daudz agresīvāk, kā arī sāka lenām līst laukā no pagalma un skriet lielākās sacensībāsun viss beidzot nonāca līdz šim gadam, kad nebija tālu, lai savu darbību un tikai kāpistiem raksturīgo stāju izrādītu Baltijas čempionātā visām Lietuvietēm. Bet kā jau iepriekšējos rakstos minēju, tad konkurence uz 9, 10 vietu Latvijas izlasē ir lielākā kā padomju laikā rinda uz sieru vai desu tuvējā veikalā. Bet, ja paskatās uz to, ka pirms pieciem gadiem neviens pat pa tādu Aināru nenojauta un, ka tagad Saulkrastu pirmais numurs ir kārtīgs Latvijas Elites brends un zināms pat ikvienam Daugavpils „Stigas” skrējējam, tad nebrīnīšos ne pat tuvu divas minūtes, ja Lupiķa kungs jau tuvākajā laikā uzmērīs izlases formu un tādā veidā liks pamatus sevis iecelšanai par Saulkrastu Mēru. Ļoti interesants ir fakts, ka pēdējo gadu laikā ir iemantojis iesauku „ Dzelzs Ainārs”, kas ir saistīts ar viņa konstanto seju jebkurā dzīves situācijā - gan uz starta līnijas, gan finišā, gan apbalvošanas ceremonijā, liekas, ka viņš nejūt sāpes, nogurumu un visu uztver kā tādu slikta līmeņa oda kodienu.
Nedaudz jāapskata Dzelzs Aināra plusi un mīnusi. Sāksim ar mīnusiem – diezgan nepadevies augumā, neliela pieredze leģendu novietošanā uz leģendu turētāja, bieži konfliktē ar „ kāpas” pirmo numuru Šaci Šadrinu, reizēm dodas mežā būdams vieglā reibumā, ītsi neuztver Tāmāras dotos padomus un domu graudus, bieži paceļ roku pret meža zvēriem, ja tie traucē orientēties, biežs Jelgavas kreklu apmeklētājs. Plusi varētu būt tādi – Dzelzs Aināram ir izteikti liels atbalsts no Saulkrastiem – piķis, sāls, reklāmas kampaņas, lētā degviela. Pirmsākumos ir metis acis uz Induļa meitu ar cerību uzlabot savu orientēšanās skilu un ietekmi orientēšanās sabiedrībā. Līdz ar savas slavas celšanu, Ainārs nokļuva tuvos draugos ar Kati Dūdeli, kas padara niknu pašu Šaci un ne tikai....No orientēšanās viedokļa ļoti agrsīvs zvērs ir Ainārs, cīnās par savu pozīciju katrā kontrolpunktā un ir liels piekritējs atziņai, ka mežā sievietēm zūd vājā dzimuma statuss. Tāpat kā daudzi citi piejūras orientieristi ir ļoti talantīgs piejūras apvidos, ļoti apbrīnojams smilšu skrējējs, kur variantu nebūtu pat Siguldas izcilniekam Andrim MotorCānam. Kā nākamai pluss jāmin, ka skrienot spēj domāt tikai un vienīgi par orientēšanos, nevis kā Šacis, kurš reizēm pat spēj domāt par septiņām sievietēm uzreiz. Dzelzs Ainārs ir arī izturīgs kā Dzelzs Ainārs, tātad stiprs uz garajām distancēm un pat pēc tām finišā nev redzamas nekādas noguruma pazīmes sejā. Savu izturību slīpē skrienot pa jūru, kas reizēm atstāj pēdas uz jūras zivju ceļiem.
Dzelzs Aināra nākotnes ieceres nebūt nezinu, bet noteikti tās varu izzīlēt bez īpašu spēju sajušanas sevī. Zinot cik daudz viņš skrien, lej sviedrus, tad ir nojauta, ka ar Baltijas čempionātu būs par maz, bet tas ir kā iesākums turpmākajiem cēlieniem kalnā. Noteikti Aināram ir iecere ievilināt savos tīklos kādu stipru Orientieristi, lai spētu radīt kvalitatīvus pēcnācējus. Vēlme iegūt kādu ārzemju klubu arī ir manāma Saulkrastieša darbībās un izteikumos presei. Nākamā gada laikā Dzelzs Ainārs ir iecerējis atkarot Kāpas pirmo numuru un visu pārejo, kas pienākas par tādu godu.
Lai spētu sasniegt savas ieceres, vienmēr ir jāuzliek zināmas lietas uz papīra, lai vismaz pietuvotos saviem mērķiem. Es ieteiktu uz papīra atzīmēt šādas lietas: Uzlabot orientēšanās spējas, krāt pieredzi, uzskriet starptaustiskā arēnā, neēst gurķus un tomātus pirms sacensībām, izsūkt no Induļa visādas gudrības, kā es smeļos gudrības no Alda. Noteikti vajadzētu atrast kādu labu masieri, kas palīdzetu treniņprocesā, liktu atslābināties dzīves steigā.
Tik jānovēl, lai Saulkrastu pirmajam numuram viss izdodas un, lai neatmet ar roku cerībai, ka spēs jebkad uzveikt Šaci un ne tikai...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru