Gada labāko skrējēju tops (Part 2)

Piedodiet tauta, par manu nokavēšanos un jūsu ilgo satraukuma brīdi, bet šodien saņēmos uz piesēdos, lai nosauktu 2014.gada 10 labākos orientieristus Latvijā, punkti ir saskaitīti, kukuļi saņemti un pienācis laiks savilkt galus un apbēdināt Aldi ar to, ka viņš tomēr 10niekā nav ierakstījies, bet tāda dzīve. Tāpat ir jāatvainojas par vienu neprecizitāti un manu nezināšanu, pēc pirmās daļas raksta publicēšanas saņēmu 22 zvanus no Vikiņa cīņu biedriem, viņi atsauca atmiņā 1998. gada Vikiņa spožāko gadu un pateica, ka taja laikā Vikiņam bijusi iesauka - MegaMainds (Sūrākā smadzene), tad pie tā arī paliksim, ja satiksiet Saldus lepnumu, tad vismaz zināsiet kā viņu nosaukt.

10) Jānis "Tamijs" Tamužs. Iesaukas ir dažādas - Ausekļa kara mašīna, Lienes lepnums, Misters variants, Puriņa Tēvs utt. Sezonas laikā tomēr ir veicis ievērojamu progresu. Tamiju no sliedēm izsita saslimšana pirms EOC, kas viņam varēja kļūt par ļoti veiksmīgu. Slikti bija ēdis Kāpas laikā, kur bija izcili švaks, kur pat Mikus Puriņš ar savu senseju neatļāvās runāt, jo bija par viņu nokaunējies. Bet atkal izstrādāja savas formas maksimumu uz LČ  rudenī, kur pasmējās par Smiltenes puses varenumu (mani). Bīstams putns, pat Aldim!
9) Tolya Tarasovs.  Kā allaž bija varens kāpas laikā, kur pat Lietuviešu smagsvars Jonas vytautas lika biksēs ieraugot Toļiku. Jāpiezīmē Latvijas čempiona tituls Sprinta stafetē, kur lielāko darbu izdarīja kluba ziediņš Līga Ārniece. Savu darbu lieliski veica lielājās stafetēs, ir Arlas stūrakmens joprojām (Ja ir vēlme, vari pievienotes IGTISAS kolektīvam). Daudzus izlases vīrus apsmēja Rīgas kausos, kur atkal skrēja fenomenāli. Pietrūkst gribas spēka, joprojām var būt bīstams.
8) Rūdolfs Zērnis. Izsenis bijis MegaMainda ēnā, nu ir nokļuvis saulītē. Pēdējā laika Latvijas supertalants numur viens. All  in bija uz JWOC, bet atradās izlases līdera Reinsona ēnā, bet tas netraucēja negaidīta kļūt par izlases līderi un uzrādīt izcilus rezultātus (Zinu, ka bija gaidīts un cerēts uz ko medaļas izteiksmē), kā arī bija stafetes komandā, kur kopā ar ZibensReinsonu izsmēreja daudzus un ieguva 5. v stafetē, konča Reinsonam. Rūdis bija tik vīlies savās sniegumā, ka atgriežoties Zviedrijā, burtiski uzsrpāga, un paņēma medaļas visos Zviedrijas čempionātos, tas nav izdevies pat Vikiņai 1998, gadā. Karsts vīrs, jāskatās, kas sanāks.
7) Dāvis Dišlers. Jau pirmajā gadā, būdams plecu pie pleca ar vareno Lapsjonoku, spēja aizbraukt uz WOC, kur bez stresa iekļuva finālā, tālāk gan pietrūka jaudas, bet Dāvītis vēl jauns, pieredze atnāks. Jau tagad atgadīna Kalvīša tipu, ja neaizrausies ar dziru un neies ogres bijušo lepnumu pēdās, tad nākotnē var tikt pasaulē 10niekā. Jāpiemin izcilais starts Baltijas čempja stafetē, kur labākais laiks un divi plusiņi no izlases treneru kolektīva, arī mammas pēc tam 10nieku nenožēloja. Pēc Kūma skandalozās aiziešanas no IK HP ir jākļūst par cienīgu otrā numura mantinieku klubā un jāspēj iznest arī Gaujieniešas darba apjoms uz saviem pleciem.
6) Andris "Ziediņkalns" Jubelis. Nu jau tauta šo mežoni dēvē par Latvijas kalnu tēvu. Spēcīgs puika, ne tie izcilākie starti EOC un WOC, bet tad labi trāpīja formā uz militāro čempi, kur bija pēdejo gadu labākais Jubis, pat Dace Saulīte neko spējīgāku nav redzējusi. Kā arī Baltijas čempī iznāca pirmais. Varbūt nav tik talantīgs kā Dāvītis un Lapsjonaks, bet fiška rubī ļoti labi. Ā, ir arī Elīnas lepnums, visnotaļ liels.
5) Jāāāāānis GG Kūms. Par šo atsēdēšanas dievu daudz ir runāts, bet nekad nav par daudz. Sezonu sabojāja trauma, kas liedza parādīt īsto potenciālu. Sezonas sākumā bija izcils, 10. vieta pasaules kausa posmā Spānijā, kur vietējās Spānieties Jančikam tik nāca par labu, kā arī bezdrebuļa fināls garajā un 7.v stafetē EOC laikā. Tad lielāko sezonas daļu bija traumēts. Sezonas izskaņā kļuva par valsts čempionu stafetē. Kā arī bija izcils HP rindās, kas atļāva saņemt miljons piedāvājumus no citam komandām, kad beidzot pieņēma Tumes lielos ciparus, protams, arī TITO klātbūtne nospēlēja savu lomu. Kā arī Pirmā vijole atzina, ka vēl ne tuvu nav pietuvojies savam potenciālam...
4) Mārtiņš Sirmais. Arī pirmajai vijolei šī sezona bija izcili neveiksmīga. EOC bija izcils kvalifikācijā, kas lika cerēt pat uz medaļu, bet tad atkal izleca āra traumiņas un uz Finalu vairs nebija Daces uzmanības cienīgs. Tad lielāko sezonas daļu bija nost no ceļa, izlaida arī WOC, kas arī maksāja izlasei turpmāk 3 vietas vidējā un garajā distancē. Savu vārdu lieliski uzspodrinā septembrī, kad visus nomazgāja savā kroņa distancē, liekas, pat bez trenēšanās....lūk, tik talantīgs ir Daces dimantiņš. Ceram Mārtiņu ieraudzīt atkal sudraba krāsā. Arī Tumes rindās ir ļoti, komandu nav pievīlis kopā 2007.gada 10milas.
3) Kalvis CK Mihailovs. Pēc lieliskā 2012. gada ātri vien notraumējās, tik šogad spēja atgūties, liekas, ka Kūma trieciens par kluba maiņu nenāca īstajā brīdī. Līmenī bija Pasaules čempionāta laikā, bija izlases līderis. Secen gāja EOC. Arī Zviedrijā vairāk domāja par maziņajām kā piedaalījās sacensībās, 2014.gadā ir kartīgi uzlādējis baterijas, šis gads var būt ļoti draudīgs konkurentiem. Ir krasi mainījis dzīves uzskatu, pinībā izslēdzot dziriņu un minimizējot nevajadzīgās aktivitātes ārpus meža, tas noteikti atmaksāsies, Aiversons jau tagad berzē rokas  un gaida Skotiju..
2) Guntars Mankus. Kurš gan cits, ja ne Guntars un otrajā vietā topā. Mankijs nodemonstrēja savas izcilās spējas taku - O un kļuva par planētas čempionu. Ja vien Guntarēns būtu 15 gadus jaunāks, tad arī būtu viens no līderiem klasiskajā orientēšanās, izcils kartes lasītājs, taktiķis, sieviešu pazinējs. Ikdienā svīsts zem ok "Saldus", nedaudz atrodoties Vikiņa un Rešķa ēnā, ir spēcīgs lietaskoks. Savā karjerā ir izmēģinājis daudzus sporta veidus, liekas arī šahu pusatklātā okeānā..Liekas, ka Saldus OK ir pārpludināta ar dižiem skrējējiem - MegaMainds, Rešķis, Mankijs, Rūdis, Vainovskis...
1) Edgars Bertuks. Jau pāris gadus nemainīga vērtība Latvijas un Pasaules elitē. EOC laikā bija savā līmenī, līdz madaļai pietrūka tikai kārtīga špļāviena tiesa, labi nesa Latvijas vārdu Pasaules kausu laikā. WOC, protams, izvērtās kā mēra epidēmija, bet tas tik padarīja mūsu diženumu spēcīgāku un mērķtiecīgāku. Izcils paraugs jaunajiem. Kopā ar Gauienieti izcīnija Latvijas čempiona titulu stafetē, kur iznesa lielāko smagumu uz saviem pleciem.

   Savam vārdam topā neatrdau vietu, jo sezona neizvērtās tā kā vēlējos - neizpildīju savu mērķi un uzskatu, ka neesmu pelnījis būtu šajā topā. Pašvaks WOC, ļoti švaki EOC Finali, neviena zelta LČ (vienu man Artjoms atņēma)...arī Aldis atzina, ka tas ir pareizais solis..lai gan ātri vien man iesita pa plecu, jo bija apvainojies, ka viņam neatradu vietu topā...
  Jāpiemin, ka drīz dodos uz Israēlu, lai pilnvērtīgi sagatavotos sezonai, gandrīz uz diviem mēnešiem, tad tiekamies jau sezonas sākumā.