Trileris ar nelaimīgām beigām jeb Suunto games manā izpildījumā!!!

Pirmās dienas kilometrāža sagādāja man galvas sāpes un domāju, ka uz ātruma nebūšu konkurētspējīgs ar pasaules juniru čempionu timiķi un pārējiem censoņiem, tāpēc neligi pirms starta izlēmu, ka skriešu ļoti stabili, vienmērīgi un nekļūdīšos, kopumā ar domu neiztērēt lieku spēkus un taupīties otrajai dienai. Tā arī izdarīju, kļūdās 40 sek un viens nepareizs variants! Pirmo dienu izdevās uzvarēt, par ko man arī bija liels prieks, jo tomēr 14 km nav mana distance un izdevās pietaupiit loti daudz spēka, jo finišā jutos ideaali, jo uzmaucu tikai finisu!

2.diena.
Taktika: Skriet ātri, lai mani nenoķer( timiķis un heinmans starteeja apmēram 1 min aiz manis), bet ja noķer skriet kopā un noēst finišā! Nevienu no variantiem īsti neizmantoju. Sāku normāli, pa ceļu uzkapāju, bet kļūdījos uz 3kp un 4kp. Un tālāk sekoja etaps apmēram 3km garumā pa ceļu! Skatos, kas tad te, timiķis! Biju noķerts! Ko tālāk? Konsultējos ar šķiedru, ieguvu pozitīvu atbildi! Un tā pa ceļu aizbēgu no timiķa un arī heinmana, talumā arī viņš bija redzams. Vērtēju, ka biju aizbēdzis apmēram par 40-50sek...Ieskrienot mežā jutu, ka pa mežu skrienot jutos noguris! Un tā sakļūdījos uz vienu kp pa 30sek un Silds bija klāt, bet kur heinmans? Skatos, te pat vien bija, 30 sek aiz mums, plāns viens izskriet uz ceļa un kurināt tempu un kurināt timiķi...tā arī notika, likās ka jau aizbēguši, jo es skrēju pa priekšu un kurināju tempu, bet kur bijis kur nē, Igauņu garākais orientierists bija klāt, šoks man, lamu vārdi gan savā, gan heinmana virzienā...tālāk jau jutu, ka tik svaigs nejūtos. Tā 3kp no beigām, paņēmu kp apmēram 5sek aiz heinmana un tālāk abi alabi noripoja no kalna un pa ceļu kapāja kā 200m pa stadionu, ko es? Es palaidu un domāju, ka apēdīšu tāpat, bet biju palaidis pa daudz...Iemesls? Čaļi pa zaļo skrien tiešām labi, bet man kājās ķerāsun visādi sūdi sitās pret šķiedru! Nu tā centimetru zaglis Heinmans jau bija neredzams, bet timiķi vēl redzēju, nu tā paņēmu pirmspēdējo kp pirms vecākā brāļa Silda, čalis vēl kko spirinājās, bet ieliku 100 m piektajā ātrumā un šaubas par 2.vietu izgaisa un tā es ietipināju finišā! Balvas šoreiz Igaunijā tiešām labas, ieguvu dažādākās craft drēbes un vēl enerģijas dzērienus, bet tas, protams šajā sporta veidā nav galvenais, bet vecākiem kkas jāparāda!
Galvenie secinājumi:
1) Ir normāla karte, ir rezultāts( Jūs saprotat kura dārziņā tiek iemests akmens)
2) Ja maksimāli sakoncentrējos, tad spēju nekļūdīties.
3) Kopā skrienot pārāk maz sev uzticos.
4) Neizmantoju visu savu potenciālu skrienot pa apvidu, varēja ļoti labi novērot attiecībā pret vecāko Sildu!
5) Igauņi baidās no mana finiša
6) Kalni, kalni, kalni...joprojām zaudēju šajā elemntā!
7) Šī ir noteikti labākā Heinmana mūža forma, bet ar Rudens bija jāapskrien šis centimetru zaglis!( augums virs 2m)
8) Ļoti labi, ka spēju arī garajā distancē cīnīties, bet Sprints tomēr mans aicinājums, bet pēc 30 gadiem varbūt padomāšu par garo distanci kādu sekundi ilgāk.

Žēl, ka maratons iet secen, jo domāju, ka pa medāli pacīnītos ar jebkuru! Laikam Talsu pauguraine būs mans punkts uz i šosezon...bet varbūt arī, turās puikas, lietojam vitamīnus, lai neslimotu!

Karte no pirmās dienas.