Divi starti -Divas uzvaras

Atgriežoties no 10milas, kājas bija smagas, gluži kā nākošā rītā pēc trakas deju sesijas ar pasmagu sievieti. Daugavas kausi bija svarīgs mačs ne tikai man, tam kungam augšā, bet arī pārējiem biedriem mežmalu formā. Nelielu satraukumu radīja Žurkas kunga cerību radīšana pārējām komandām pirmajā etapā, bet Sarkaņu gigants izdarīja vairāk kā es un Aldža bijām naktī nosapņojuši un atdeva man drošu pārsvaru trešajā etapā. Izskatās, ka mans čoms un konkurents vienā personā atgūst 18 grupas spožumu, kad es svīdu vien no tā, ka ieraudzīju Jubi starta protokolā un bija reizes kad es pat nevēlējos ar viņu sveicināties, jo pat pie izcila reisa nebija teikts ka Jubi sarūgtināšu. Jā, tie tik bija laiki – uzvaras, slava, meitenes, brīnos kā mēs nevinnējām EYOC stafetes. Jubinātora formas kāpums mani iepriecina, pat ļoti, un ar nepacietību gaidu 7dienas stafetes. Tā kā Jubis skatītāju punktā atradās tikai dažas sekundes priekšā Tamāras spīdeklim un acuraugam un Saldus Atim, tad īsi nezināju ar kādu pārsvaru devos distancē, pirmo kp nobakstu un vēl viena sieviete pēc manas neatbildēšanas uz kuru kp skrienu, sāk uz manis bļaut – Kuru kp meklē, kuru kp meklē? Pasmaidu, paņemu kp un skienu tālāk, tad minūtes kļūda uz 5.kp jau lika nedaudz satraukties un pavilkt bikses augstāk, bet izcili daudz kļūdas no 7 – 10 kp jau lika mam domāt vai vispār esmu pareizā sporta veidā. Bet kad pēc skatītāju kp apmeklēšanas dzirdēju, ka konkurenti atpaliek divu minūšu robežās, tad šaubas un stress tika atstāts zem eglītes un atlika tikai finišēt! Kļūdās 3 ar pus minūtes manī rada šaubas pirms nozīmīgajiem un svarīgajiem startiem, bet bez cīņas neviens netiks garām, jāsecina, ka kaut kas tomēr ir ierūsējis manī mehānismā un tā arī šogad vēl neesmu izšāvis, bet viss uz to iet! Pagaidām iemesls manai buksēšanai ir Šefa gudrību ignorēšana, bet Aldis ir un paliek mana mūza, kaut vai es vairs neleju sviedrus zem viņa dižkluba.
Otrā uzvara tika izcīnīta skrējienā „Rankas apļi”, galvenokārt braucu, lai iemēģinātu jauno apģērbu un aizvadītu labu treniņu. Jāpiezīmē, ka 5dien biju aizvadījus intervālus un smagu dienu kopumā, un 6dien uz starta līnijas nostājos nesvaigs. Bija jāskrien 10 km distance, bet garmins uzrādīja citus datus – 11,24 km. Pirmos 3km iesāku lēnu, jo negribēju baigi traucēt nogurdināto šķiedru, bet manu redzesloku aizsedza vien čālīts, kas bija 10 sek priekšā, mazā kāpumā ieraudzīju, ka čalītis nav tik spēcīgs pret kalnu, paskrēju garām un sāku kurināt tempu un biju jau izdomājis, ka apmēram 1 km garā kāpumā kurināšu tempu un izbeigšu spēlītes. Tā arī notika pret kalnu atrāvos tik tālu, ka vairs nedzirdēju konkurenta elpošanu un beigās finišēju 49" priekšā. Uzrādītais rezultāts bija par 20" labāks kā pirms gada, kad kapāju ar lielāku iedvesmu un mērķi. Jāpiemin, ka pirms gada biju formā, jo biju novinējis Latvijas čempi un palicis otrais garajā, tas tik liecina par to, ka vilciens iet pa pareizajām sliedēm un mēs ar Šefu smaidam arvien plašāk.
Nākamais starts Rīgas čempis stafetēs! Ā un aiz neko darīt, parēķināju, ja mans elks un sāncensis vienā personā (Lapsa) būtu 10milā pārstāvējis orandžos, tad mēs jau būtu 15niekā, Lapsa, kāpēc Tu jaunībā nepadomāji un nepaliku Rehns bk?