Nemedaļu BČ un medaļu LČ

Īsumā jāizklāsta kā man ir gājis divos nopietnos pavasara startos, spiediens bija, ne jau gluži man, bet tieši no mana iedvesmotāja puses, jo uz spēles tika liktas daudzas lietas, norunas un pat dažu daiļavu mājas telefonu numuri.
     Baltijas čempionāta virzienā metu treknu skatienu, gluži nebija mērķis medaļa garajā, bet nu 6nieks bija manā redzeslokā. Zināju, ka sastapšu savi draugu - rozīni. Jau no starta sajūtas rosināja iestāšanos pensionāru klubiņā, jo likās, ka pat Aldis ar atvērtu muti man skrietu garām un rādītu savu pirkstu arsenālu, bet uz distances beigām kaut ka iesilu un sajutu savu garās distances tempu, bet ar to bija par maz kaut kam sakarīgam, rezultātā pēriens no Gaujienas supersimbola un pat no Aronas dižgara - Kristapa Lielā, kurš pēdējā laikā dara lielus darbus, tas gan iepriecina, gan biedē visus Neimaņa fanus.

Ir vai nav?

    Stafete bija daudz īsāka un man elpujošāka. Sajūtas bija top līmenī, formas ziņā biju augšā, tik izcili labais forkings izjauca mūsu cīņu par medaļu. Es distanci gluži labi neizlaizīju, bet biju apmierināts ar savu ātrumu, kas vietām bija top līmenī. 4.vieta un atlika tik skatīties Latvijas čempja virzienā, Vilnis solīja īstu orientēšanās paradīzi, tas bija jāizmanto. Īpāši jāizceļ Lapsjonoka sniegums/veikums/plūdums, viņš pierādīja sava ikra varējumu un brīvi iznesa atbildības nastu stafetē, pie negatīva iznākuma pat Pirmā vijole (Sirmais) bija gatavs atrādīt savas boksa iemaņas.
    Sprints. Mērķis nebija medaļa, tas jau  bija skaidrs pat manam piemilīgajam kaķim, mēŗķis bija uzvara. Visu nedēļu atrados ļoti labās sajūtās, intervālu treniņos lidoju kā jauns zvirbulis pirmajā izbraucienā. Distanci veicu labi, 15 sek kļūdās, bet ļoti vājas beigas, kas liek aizdomāties. Uzvara, kas bija galvenais, neliels prieks arī dzen, tas bija tas uz ko gāju, pat pie pusdienu galda.Pilsētas daļā jutos ok, bet nebija ekstra sajūtas, ko biju gaidījis, nekas tās atnāks vēlāk.Pārsteidza Jupiters, kurš pēc noiešanas no skatuves, bija pat diezgan tuvu tam, lai nestartētu čempī, bet te atnāk un skrien kā Gulbis pīļu ielenkumā.

I'm back

    Garā. Izdarīju secinājumus no BČ, tas nostrādāja, iesāku vieglāk ka Kūms līdz skatītājpunktam BČ laikā, uztaistīju domu, bet to sagrāvu ceļā uz 8.kp, kad burtiski aizdomājos un zaudēju vairak kā min + miriens un kļūdas garajā etapā noveda vēl pie laika zaudēšanas. Viļņa triki un viltības tik man atnesa vajadzīgo otro elpu pēc taurenīša un turpinājumā sakopoju pat nezinu ko, laikam tik bikses pavilku augstāk, beigās biju tuvu tai pasaulei, bet spliti iepriecina, pat maz pieredzējušo kaimiņu. Rezultātā bronza ar smagu finišu, kad nacās pat pakrist, jo spēka bija mazāk kā sliņķim kokā. Šī medaļa noteikti bija vērtīgāka kā dienu iepriekš, izdzīvoju, pat ar slikto tauku vielmaiņu. Joprojām pārsteidza Sarkaņu lielskungs, kas uzziedēja vēlreiz.
    Kas tālāk? Noteikti Jukola, bet, protams, visas maizītes tiek smērētas WOC virzienā. Iespējams,ka tiksimies aŗī Kāpā, grūti būs laist garām Orientēšanās svētkus Induļa izpildījumā un tā būs īstā vieta, kur novērtēt izmaiņas gada laikā mazo jautājumā, tad tiekamies tur!

   Gribēju vēl veltīt kādu atzinīgu vārdu Viļņa virzienā, šis čempis bija apbrīnojami lielisks, liekas, ka Vilnis pat bija aizmirsis par savas sievas klātbūtni un visus spēkus un ilgās stundas bija veltījis tikai lieliskā čempionāta sakarā. Paldies, bija lieliski.