Drīz tikšu pie sava otrā piegājiena pasaules čempionātos, nevarētu teikt, ka nav drebuļa, bet drīzāk tā ir kāre sevi pierādīt, apliecināt savas dotibas un neaptveramos zvēra instinktus, kas pirms 30 gadiem manu senseju Aldi spārnoja lielām lietam. Bet pirms tā atskatīšos uz Kūmu Fišera zīmēs pavadītajiem pasākumiem - jukolu un armijas maču Austrijā.
Jukola. Biju ļoti koncentrējies uz šo startu, iespējams, pat vairāk kā Fišers pirmajā etapā, kurā viņš bija kā tētis pārējiem un burtiski piesmēja daudz garākos konkurentus, kūms pierādīja savu potenciālu arī reālos darbos. Biju ieradies nedēļu iepriekš, ļoti kvalitatīvi padzenāju zvērus un citus orientieristus treniņkartēs, iejutos Igtisas kolektīvā, kurā man ir diezgan liela loma. Sajūtas bija spēcīgas, distanci iesāku agresīvi, pirmajā tv punktā biju ar 6. ātrāko laiku, uz kalna kp atstāju vairāk kā minūti, tas mani paātrināja kā lokomatīvi vai kā MotorCānu piemājas šautriņu mešanas sacensībās. Līdz distances pēdejai daļai biju sataustījis labu plūdumu un pārvietošanās ātrumu, bet tālāk pavilkos nedaudz pa daudz uz konkurentu skriešanas virzienu, kas sekmēju lamu vārdu eksploziju 1.30 min garumā, pa ceļam uz finišu vēl sataisīju filmas cienīgus brīnumus, kas tikai sekmēja Lietuvas grandu atkāpšanos no 20.vietas uz 26.vietu. Protams ātrums bija draugu draugs, arī orientēšanās grūtajā daļa bija līmenī, bet joprojām neizskaidrojamas ir beigu kļūdas, kas neļāva pildīt klauna funkcijas turpmāko dienu garumā, bet nu Jānis Fišers Kūms sāk iegūt īsto svīdumu, sāk just sevi ne tikai mazo klātbūtnē, bet arī meža labirintos.
 |
| pretī koka medaļai |
Tālak ceļš veda uz bišu muižu Austrijā. Treniņnometne priekš nākamā gada CISM un pie reizes neliela muskuļu atrādīšana svešām cīpām. Biju ieplānojis treniņstundam brangu nedēļu ko arī realizēju. Stafetē ieguvām 4.vietu, pateicoties manam vārgajam sniegumam pēdēja etapā, Fišers joprojām bija līmenī, kas sekmēja pikniku ar vietējām seksulēm zirņu lauka malā. Garajā distancē izdevās veikt stabilu skrējienu ar labām sajūtām, sīkas neprecizitātes neļāva būt starp stiprākajiem, bet sajūtiņas bija ok un arī neliela rezerve līdz 40 minūtem arī dzen. Beigās 8.vieta. Gaujienas otrais numurs jeb Fišers pat aizvadot vieglu svīduma treniņu nebija tālu no top -10 un kārotā piknika ar Vācijas beauty, kas šo dienu laikā galvenokārt skatījās Sārmena (Jānis Sārs) bikšu virzienā. Pēdejā dienā bija draudzības stafete, bet tikai džeku starpā, kas nosita garīgo un runāšanas vēlmi ar saviem jaunajiem komandas biedriem, protams, treniņš kvalitatīvs. Otrais zelts trīs dienu laikā Lapsjonakam, kurš jau otro gadu pēc kārtas tiek nominēts gada taktiķa balvai. Distances laikā sadarbojos ar iespaidījo Armijas Tvērienu (reizēm Juris, Janka), kurš kalnos augšā skrēja ne sliktāk kā divgadīgs alnis un no tiem skrēja lejā labāk kā vidusmēra pieēdusies stirna, tas ļāva ietaupīt spēkus, bet komandas biedru raudulīgās acis neļāva visu gluži paņemt uz sevi, kas loģiskā kārtā liedza gaujienas lepnumu iestumt grāvī un paņemt visus laurus sev.
 |
| Austrijas plašumos |
Tālāk doma uzskriet Latvijas orientēšanās svētkos - Kāpā, bet nu protams, protams visa uzmanība un svīšana notiek WOC virzienā, tur kaut kam ir jābūt. Tiekamies Induļa balss
pavadībā!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru