Pasaules čempionāts

  Dienas līdz šim pasākumam tika skaitītas kā olas vistu fermā, jo pēc trīs gadu pārtraukuma izdevās atgriezties uz lielās skatuves. tad arī izteikšu savu viedokli par savu veikumu.

Kvalifikācijā

  Kvalifikācija. Visu nedēļu sajūtas bija dažādas, kas neļāva saprast savvu veikumu, bet ātrajos treniņos jutos  pat ļoti ātrs, kas nedaudz pat biedēja. Zināju, ka nekāda jauna Eiropa man kvalifikācijā nav jārada, bet jānoskrien stabili, bez kļūdām un fināls būs...daudz maz tā arī bija, bija divas kļūdas, kopā uz 20 sek, kas ļāva kā 13 labākajam no savas kvalifikācijas grupas iekļūt finālā. Atzīšos, ka nejutos pārāk labi uz skriešanu, jo viss nāca ar spiešanu, tas nebija ātrums, nebija viegluma, vienīgi prasmes man ļāva iekļūt finālā.
  Fināls. Izmocītā kvalifikācija ļāva cerēt uz ātrumu finālā, varbūt nedaudz jutos konkurētspējīgāks, bet netiku galā ar variantu izvēli, jo 4 nepareizi varianti pat jebkura Kazahstāna ģimenē būtu kā visļaunākais murgs janvāra naktī. Protams, arī fiziski nejutos savās labākajās sajūtās, kas liek aizdomāties - kas bija nogājis greizi, kas ne tā izdarīts pirms čempionāta. 36. vieta ir mana labākā vieta līdz šim lielajos startos, jo allaž nebija pat izdevies tikt finālos, bet joprojām manī mīt nepadarīta darba sajūta, kas ļaus trenēties vēl smagāk, lai pēc gada atgrieztos cits Pauliņš...