Otrā sezonas puse

   Otrā sezonas puse rit jau pilnā sparā, tik es klusēju, es neesmu nekur pazudis, tik gatavojos sezonas otrās puses startiem un arī strādāt sanāk vairāk kā parasti. 

   Pēc WOC vilšanos pārvarēju ne tikai ar savu draugu apciemošanu, pašu audzēto tomātu ēšanu,  bet arī ar kārtīgiem treniņiem, kas tendēti galvenokārt savas formas pietuvināšanai Alda ziedu laika formai, lai gan apzinos, ka tas ir grūts uzdevums, bet es uz to raugos kā jauna meita uz savu pirmo zelta ķēdīti.  

   Treniņa nolūkos pabiju Daugavpils galā. Kompāniju sastādīja Armijas tvēriens un viņa beauty. Izdevās savu smaidu atrādīt meža sprintā, kas kalpoja kā laba pieredze, jo tāds sprints nebija skriets pat iepriekšējās dzīvēs. Lai gan Artjoms "Zibenszellis" Rekuņenko bija nolēmis mani izsmērēt pa visām vietām, tomēr Azimuta asums un dzīves skatījums ņēma virsroku, bet es jau lēnām sāku raustīt bikšeles. Otrā dienā bija kaut kādas vietēja mēroga sacensības par kurām neviena pozitīva vārda īsti nevaru pateikt - karte bija kā Malankova tualetes papīrs, apvidus kā piemaskavas džungļi, plānojums kā bērnudārza izlaidumā. Vienīgi rumpi varēja nomazgāt elitārā rajonā, kur bija manāms cīpu pieplūdums, lai gan Artjoma beauty gaidīja mašīnā, mūs no turienes bija grūti dabūt prom. 

   Pēc WOC vispār man ir ļoti pilnas darba rokas saimniecībā, kad reizēm par sanāk darboties 8 h un pēc tam nezinu kur likties - krist nebūtībā vai tomēr dot kādu labumu savai izaugsmei. 

Tas nav šopings

   Rudens sezonas pirmā kulminācija un varējuma atrādīšana bija Viļņa lielais lolojums - "Malienas kauss". Kā jau visiem maniem faniem un manām cīpām zināms, tad pagājušajā sezonā sanāca uzvarēt, lai gan lapsa Kūms bija tuvāk kā mammas rīta glāsts. Tad nu biju nolēmis kausu paturēt sev uz vēl vienu gadu. Zvanīju Alūksnes karšu dižgaram, bet viņš tomēr norādīja, ka kauss ir tomēr jāatved. Galvenie elpotāji mugurā uz kausu bija - Garās distances speciālists un izteikts taktiķis vienā vārdā - Lapsa Kūms. Dzeltenmelno iznīcinātājs Andris Jubelis, kā arī maybe Ausekļa kara mašīna, bet tur daudz bija atkarīgs no Lienes darbības sekām. Pirmā diena man ļoti patika, tas ir t;ads apvidus kurā es jūtos kā Aldis pie vīna pudeles, tas atnesa 2.vietu aiz Pirmās vijoles, kas netipisku pēdējo gadu problēmām bija vairāk kā labs, jo man dažās vietās likās, ka esmu Bolta ātrumā. Bet tur pat muguras pētīšanas attālumā bija Sarkanieties, tik 7 sekundes, lai gan vēl 4 kp no beigām viņam zaudēju ap 40 sek, bet tad ieliku sestajā ātrumā. 

   2.diena brīnumus neradīja. Ne vieglo treniņu skrienošais lapsjonoks mani/mūs panāca, ne neiztikām bez cīņas savā starpā, lai gan pēc pirmās daļas likās, ka Andris ir atplīsis, bet tad viņš pat parādīja sava kažoka asumu un ne bez veiksmes palīdzības nonācu pie iespējas pāriet sestajā ātrumā, kas rezumēja triumfu Malienas kausā jau otro gadu pēc kārtas!!!

    Šis nav nekāds atzinīgu vārdu teikšanas blogs, bet nu Vilnis ir pelnījis uzlavas, te man nāk prātā dziesma "no desmit - desmit...", es apzinos, ka tas nav tikai viņa nopelns, viņām ir sava komanda, sieva, kas darbojas tik pat prasmīgi. Kartes kvalititātes bija apbrīnojas, plānojums lielisks, atmosfēra dievīga, draugu - daudz. Uz tikšanos nākamgad...

NEXT....Pasaules armijas čempis un Latvijas čempionāts.