Koma, rozīne |
Uz armijas čempi biju ieradies ar pamatotām cerībām uz smaidu manā sejā un attiecīgu stāvokli rezultātu galvgalī, bet kā jau bieži sanāk - ir pretēji, biju pensijas formā, tā arī neatradu pavedienu visu trīs piegājienu laikā. Sorry, man arī bija žēl.
Latvijas čempis. Armijas čempja laikā bija aizdoma, ka biju noķēris kādu vīrusu, kas izskaidroja manu "spožumu", atgriežoties pēc izcilā čempja, sajūtas pasliktinājās, nevarēju pat īsti paskriet, kur nu aiziet uz tualeti. Nācās 6dienu izlaist, lai vē vairāk nenolaistu savu cenu tirgū. 7dien ripu iedvesmots tomeŗ sakodu zobus, pat visnotaļ veiksmīgi, protams, ja neskaita putekļu rīšanu aiz MotorCāna muguras divu kp garumā. Azimuts pierādīja savu spēku, augsto lidojumu un Otrā stiprākā kluba statusu valstī, nākamgad apsolam izrādīt baiļu vērtu skatienu Kūmēna virzienā, protams, ar nedaudz stiprāku sastāvu. Paldies mammai, Aldim, kurš ir ieguvis jaunu iesauku - Himalajs. Kas simbolizē viņa veikumu kluba labā un nozīme tajā - liels un varens.
Azimuta otrais numurs |
Tas īsumā par iespēto sezonas noslēguma mačiņos, kur galvenais vairāk ir jautrība, pēdējā cīpu izpēte pirms ziemas miega un attiecīgā vērtējuma sniegšanas ne cīņa līdz pēdējam asins pilienam, izņēmums varētu būt sprinta sacensības, kas tomēr ir ar domu nakotnē un savu spēju uzlabošana. Nu ko šī sezona tuvojas iznākumam ,kur sniegšu arī dziļāku analīzi, bet jau tagad zināms, ka Lielais nomainot daiļo dzimumu ir izdarījis lielo izlozi, jo rezultāti aug kā zāle pēc lietus. Tāpat Jānis Lapsjonoks ir audzis, vēl nesen bija kā mazlitrāžas moskvičs Cunami pagalmā, bet nu kā jaudīgs Seats pasaules tirgū, bet tas noteikti vēl nav viss. Tāpat Ausekļa kara mašīna arī sāk apberzēties, un sniegums kļūst Lienei pieņemamāks, bet par to vēlāk...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru