Mammu apciemojot

    Atgriežoties mājās, sajutu neticamu siltumu un mīļumu, tas tik pierādīja, ka ilgāk pa mēnesi nodzīvot ārpus dzimtajiem laukiem, nav diez ko draudzīgi galvai un prātam. Tāpat atgriešanās iezīmēja jaunus pārsteiguma momentus - Es magnētā, Burkāna iespaidīgais līgums, Gaujienas pirmā numura jostas zaudēšana 1000m.

Atmiņas

   Atpakaļ no Portugāles devos ar mašīnu, lai atvieglotu savu čomu un mentoru (Guga un Krists) dzīvi un, lai viņi spētu mammām ieskatīties acīs ar normālu sejas izteiksmi. Lagos - Rīga paņēma 48h, 4200 km. Pa Portugāli, Spāniju braucām kā lielie, viss gāja tik labi kā hamburgeri apaļīga cilvēka vēdērā, tad Francija sāka izrādīt savās asās puses, bet tā paņēma visu nakti. Uz Francijas robežas tikām apturēti gluži kā galvenie narkotiku baroni ar mani pie stūres, nevarētu teikt, ka nebiju pārmīzis, labi, ka kāds vēl drusku vervelēja angliski, citādi būtu aukstas paduses.Vācija pārsteidza ar sniegu, nebeidzamo aukstumu un nesmukākajām maķa pārdevējām visā to pastāvēšanas vēsturē. Metzingerā piestājām, lai iepirktos outletā, es pie reizes izmetu līkumu pa pilsētas kvartāliem, izpētot vispārējo situāciju ar nēģeriem. Lai gan bija mīnusi tuvu 10, bet tāpat vietējie Semīri pa bāni brauca ap 200 km/h. Polija kā jau Polija - reklāmu vairāk kā saprašanas uz kuru pirmo skatīties. Šoferim Gugam iznāca šaize ar degvielas aprēķinu un nācās 2,5 h atlaizties aukstā mašīnā, lai sagaidītu kā opis ver vaļā benzīntanku, bet tas tā, lai ir ko bērniem stāstīt. Lietuva nepārsteidza, ātri braukt nevarēja, bet braucu tāpat pieklājīgi, jo allaž atradās sponsori. Latvijā jau ieslēdzām veco labo wazze, kas pilnībā nolasīja situāciju ar zaļajiem draugiem gluži kā Dzelzs Ainārs nolasa pēdējā kp leģendu pat uz to nepaskatoties. Tad pa taisno devos uz alfu, uz piparu, lai nobaudītu īstu ēdienu un izrautos no samazgu un maizīšu valstības. Pirms došanās sevi atrādīt Azimuta direktoram un stabilajam kluba pirmajam numuram - Aldim un Mammucim, es kopā ar jauno Azimuta cerību un Alda sakariem armijā, iegriezos magnētā. Zināju, ka plānā bija tempa skrējiens, bet sajūtas - ne labākas kā pēc kārtīgas kartupeļu talkas, tik Artjoms jutās tā itkā būtu pārdozējis Mildronātu. Bet tas bija fantastiski - uzskriet kartē un kaut cik ātri, lai gan mazās priedītes nebija gluži man pašas lielākās draudzenes un tomēr sanāca uzplēst jaunās bikses, ko saņēmu dāvanā no vecas brūtes.
    Kas vēl jauns? Viennozīmīgi sāpīga ziņa pāršalca Latviju un "Azimuta" dūžus pie lielā sarunu galda, kad uzzinājām, kad "Meridiāns" tomēr ir parakstījis līgumu ar kluba ilggadējo biedru un vienu no tā lielākajiem simboliem ārpus trases - Burkānu. Sāpīgi, tas ir tāpēc, ka citiem klubiem tomēr neizdevās iegūt savā īpašumā šo pieredzes bagāto orientēšanās virtuozu. Arī Vidzemes lielākais grands un visas Latvijas superklubs "Azimuts" ar pašu Artjomu priekšējā līnijā, vēlējās savās kluba teltī ieraudzīt Burkānu, tik Aldis aizrāvās ar nosacījumu un bonusu lapas aizpildi, ka piemirsa par tādu faktu, ka eksistē tāds lielums kā laiks un tas diemžēl bija iztecējis, Burkāns jau droši smaidīja, jo no brīva vilka bija kļuvis par vilku bara vadoni, jāatzīst, ka "Meridiāns" būs ciets rieksts ne tikai "Ozonam" vai Kuldīgas OK "Takai" , bet arī mums, nu jau superkluba statusu ieguvušajam "Azimutam". Žēl tik, ka MotorCānam nav otras māsas, jo tad būtu laba iespēja viņu izprecināt kluba interesēs.
   Vēl viens pārsteigums pārņēma manu māju un visu Grundzāli, kad pat aplējos ar kazas pienu, bija SuperJankas zaudējums 1000 m citam Gaujienas ielu pazinējam, tāda veidā noliekot čempiona jostu šajā distancē, lielais apjoms un km uzkrāšana pašam garākajām/smagākajām distancēm atstāja pēdas uz tādu varenu un varošu organismu kāds ir Isotar parstāvim - Lapsēnam. Protams šis ir kā pirdiens jūrā vai zaķīša smiekli ziloņu barā, bet tam čaļim, kam izdevās pārspēt 174 cm garo Latvijas izlases sportistu, tas ir liels notikums un apliecinājums, ka ar treniņiem viss ir ļoti labi un meietenes arī sāk kaislīgāk skatīties Oskara virzienā. Bet nākamās nedēļās iespētais - 2.41.91 tiešām ir iespaidīgs rezultāts.

Galvenais spēks - ticība, finiša dotības un Jubis

  Tālāk nometne ar "Igtisu" un Jubi, jau tagad nevaru sagaidīt un tad jau lēnām visas domas jāvirza Pasaules kausa virzienā un Eiropas čempionāta virzienā, kur viss, protams, tiks likts uz Sprintu un,ja forma, būs labvēlīga, tad arī uz Stafeti. See ya!