New level?

  Otro nometni Portugālē esmu aizvadījis un ir pienācis laiks uz to atskatīties un iezīmēt galvenos notikumus un iespēto tajā.  Nometni aizvadīju kopā ar savu ārzemju klubu - "Igtisa", kuras sastāvā oficiālos mačos debitēja arī Sarkaņu un Madonas galvenais meiteņu objekts un viņu skriešanas iemesls - Jubis jeb Andris Jubelis,kas deva papildus jaukus mirkļus nometnē, nebeidzamas ļaužu pūlis velējās savā īpašumā iegūt Igtisas kreklu ar Andra parakstu, tas reizēm apgrūtināja ūdens paņēmšanu finišā.

   Jāatzīst, ka pirms nometnes veica kārtējo darbspēju testēšanu "Vipsport" (Iesaku jebkuram sevis cienošam sportistam tur testēties), lai pārliecinātos par izmaiņām pēc pirmās nometnes Portugālē, tests uzrādīju labus uzlabojumus, kas atbilda 2013.gada maija/jūnija rādītājiem, kas tik apliecināja smago treniņu efektivitāti un pirmās nometnes lietderību,bet vispār ar šo visu negribēju atgādināt MotorCānam par savu varējumu vai kaimiņu Ilzītei par savu ceļojumu, bet gan pateikt, ka pirms otrās Portugāles nometnes kopumā biju aizvadījis labus/kvalitatīvus treniņus, kas patīkami satrauktu pat Dzelzs Aināru pirms kārtējā purva pārvarēšanas un pankūku kaudzes uz virtuves galda. 

Sākam sezonu

 Ierašanās nometnē nebija no patīkamākajām - garš ceļš, sliktais gps noveda pie Vilija kulaku atrādīšanas mašīnas jumtam un manas aizmigšanas viņam uz pleca. Pirmais starts bija MCO, kur bija trīs WRE sacensības pēc kārtas, pirms sacensībām sajūtas nebija no olimpiskākajām un arī sacensību modelis lika pārdomāt dzīvi pēc katra kritiena/šļūciena no klintīm, bet sometimes we just do things/Scott Jurek/. Vidējo distanci veici labā līmenī, bet orientēšanās ātrums un mazās kļūdas neļāva zvanīt savas mentoram un bosam -  Aldim. 23.vieta un vairāk kā 7 min pēc Franču bārdiņas pavēlnieka, tas neiepriecinātu pat Centrāltirgus pārdevēju pēc 100 kg tomātu pārdošanas. Uz sprintu, protams, sāku ģērbties ātrāk un sildījos ar lielāku optimismu, bet distances sākumā jutu, ka sevi par ātru, būtu muļķigi nosaukt, biju sleeping moudā, bija aktuāls jautājums, kad pamodīšos. Distances vidū ķļūdījos kā jauna meita attiecībā uz pirmo zēnu izvēli, bet pamošanās pienāca, neilgi pēc pusdistances, no tās vietas līdz finišam, līderim zaudēju tik 6 sek, būtībā skrēju līderu ātrumā un uz pēdejiem diviem kp  pat biju stabili ātrākais, kas ļāva nebojāt savu inventāru finišā, bet gatavoties nākamajiem startiem. Vieta slikta un zaudēju arī mūžību, nav vērts pat pieminēt. Nākamā dienā bija garā distance, pirms starta sapratu, ka ir jāuztausta pareizais plūdums, kas arī neizdevās, daudz kļūdas un visam bonusā bija garais etaps, kur ejot taisni, uz slidenās, klinšainās nogāzes satraumēju roku, bija jāstāv, lai apturētu rokas asiņošanu, nolēmu izstāties, bet ieraudzīju priekšā grupiņu, ātri panācu un nolēmu līdz skatītājpunktam paskriet kopā un noiet malā pie fanēm, bet kad biju nonācis, tad sajūtas bija tikai uzlabojušās, pamāju skatītājiem, paņēmu SIS želeju un uzziedēju kā zieds Daugavas malā, vispār grupas temps bija labs, kas ļāva aizvadīt labu treniņu, distances beigās visus grupiņā, protams, apēdu un parādīju Grundzāles īsto spēku, kas ļāva finišet 20.vietā. 

Divi āboli pirms starta = pobeda

   Tālāk aizvadījām kvalitatīvus treniņus kartēs, sirdij tuvāki, protams,bija sprinta treniņi. Bet nedrīkst nepieminēt vienu pāra treniņu, kur kopā ar Mežmalas superzēnu Jubi izsmērējām visu Lietuvu, viņa stabilitāte kombinācijā ar manu aizrautību un niknumu bija galvenais kapracis Lietuvušiem, kas ilgi ar mums nerunāja un pat nelaida virtuvē. Nedēļas laikā sajūtas uzlabojās un POM laikā cerēju kaut ko labu izskriet, lai sajustu tās pareizās sajūtas pirms EOC. Jāpiemin, ka nedaudz iedzīvojos iesnās, bet ātri aizsūtīju tās mājās, bet slimība aizķēra Jubonkuli, par ko arī oficiāli atvainojos Andra mammai un Elīnai. Plānā bija max skriet nakts sprintu un 3.dienu WRE vidējo distanci un, varbūt pēdējo dienu. Sprintā, ar SIS palīdzību jutos kā no citas planētas, plūdums arī bija labs sākumā, vidusdaļā sataisīju mēslus, uz kopā 30 sek, bet beigas jau bija līmenī un pirmā uzvara šogad un patīkami, ka Portugālē, kas ļauj sevi noskaņot un motivēt galvenajam startam pavasara pusē. Biju nobažījies par savu varējumu pirms WRE, mērķis bija top-20, iesāku ļoti izcili, plūdums un domu gājiens bija perfekts, arī SIS darīja savu darbu, distances vidū sākās arī mazās kļūdiņas, kas izslēdza mani no cīņas par 3.vietu. Ātrums līdzenumā bija labs, par ko apliecina pirmie splitu laiki, pēc skatītājpunkta sekoja nogāze, kur jutos diezgan komfortabli, bet pieļāvu divas kļūdas uz 40 sek. Kopumā biju ļoti priecīgs par savu vietu - 12 un savu ātrumu un plūdumu kopumā, bet sniegums mani tomēr sarugtināja, jo neprecizitātes bija daudz, viena pat uz 40-50 sek. Bārdainajam zaudēju 5 min, kas deva labākos punktus karjerā līdz šim un šo var nodēvēt par manu labāko veikumu mežā ārpus Latvijas. Nākamās dienas masu startam emocijas un kājas nebija palikušas, to sapratu pēc 10 min skriešanas, kad nespēju noturēt tempu un ātri pārlēdzos uz treniņu mode. Apvidus prasīja pēc ātrām kājām, kamēr manējās vilka vairāk uz pensiju ne manis atbalstīšanu.
     Nometne kalpoja kā labs atskaites punkts, joprojām domas ir ap un par EOC, prognozes neizteikšu, bet katrs gudrs un ar orientēšanās sportu saistīts cilvēks apmēram var iedomāties manus mērķus un ambīcijas EOC laikā, atliek tik pieslīpēt formu un sakārtot galvu.
      Gribēju pateikt paldies Savam klubam "Igtisa", SIS par sporta pārtiku un neesmu laikam pieminējis par savu sadarbību ar fizioterapeiti Aneti, kas ir devusi man jaunus ātrumus un ambīcijas. Esam strādājuši pie maniem mīnusiem, izstrādājuši  man vingrinājumus. Noteikti es ieteiktu Aneti jebkuram ar sportu saistītam cilvēkam, lai uzlabotu savu sniegumu un visu citu, kas saistīts ar stājas problēmām, kaut kādām sāpēm..