Zem Azimuta krāsām

Tā nu atkal ir sanācis, ka esmu pailgu periodu klusējis un neesmu neko izdvesis par sevi, saviem rezultātiem sezonas pirmajā pusē un nebeidzamo cīņu ar vēldzirnavām, tad arī atskatīšos uz visu pēc kārtas.
    Atgriežoties mājās no EOC, kur izdevās zolīds noslēgums ar ne tik zolīdu mājupceļu, kur mani ceļa stabi bija Baltkrievi un viņiem pieguļošā kompanija, biju nolēmis noslaukt kāpostu Rīgas kausos un nosargāt titulu Lieldienu balvā. Uz rīgas kausiem nejutos atjaunojies, tas vairāk bija kā aizsvīduši briļļu tīrīšana lietus laikā, bet jutu, ka Aldis manas vājības var nepiedot. Pirmajā dienā izdevās stabils sniegums, izņemot pirmspēdejo kp, kur zaudēju dārgās 30 sek, bet bez tā demonstrēju stabilu Azimuta 80. gadu sniegumu. Uz otro dienu ierados apņēmīgāks un ar mazāk meitenēm pie sāniem un  mašīnas aizmugurē, kas ļāva iesildīties vairāk un pa pareiziem virzieniem. Sākumā sanāca dažas mazās kļūdiņas un 30 sek. kopā, bet turpinājumā spēju demonstrēt ļoti labu sniegumu, kas ļāva noķert Gaujienas varenumu. Ar savu sniegumu otrajā biju ļoti apmierināts, tas bija notekti labākais sniegums šosezon un, ja ne pat dziļākos laikos. Ja vēl ātrums būtu Alda ziedu laiku apmēros vai MotorCāna no kalna skriešanas treniņu laikā, tad kopvērtējumā varēju pabeigt arī 2.vietā ne tikai 4.vietā, bet dzīve nav tikai rožu dārzs un dotās iespējas ir jāizmanto nevis par viņām jādomā pēc tam vai gauži jāčīkst, par savām problēmām.
   Lieldienu balva, iesildoties jutos konkurētspējīgi, kas ļāva cerēt uz titula nosargāšanu. Sākums bija neveiksmīgs, taustījos ka jauna meita pirmajā zaļumballē, beigās iejutos un nācās pat ielikt sestajā ātrumā lai izvilktu pasākumu, pēdejos trijos etapos arī izvilku pasākumu, kas nosvēra svaru kausus uz vienādu rezultātu ar Sarkaņu troņmantinieku sestajā paaudzē, ja vēl finišā abas stacijas nebūtu aizsegtas ar kārtīgiem hesburgera mīļotāju augumiem, tad 50 eur pienāktos tikai vienai perosonai, bet tāda dzīve Jūrmalā.

Dodoties pretī naudai

  Tālāk ar Igtisiešiem un Jupiteru devāmies uz 10milu, kur pēc ilgas apspriedes man piešķīra otro etapu, kur uzdevums bija izlabot pirmā etapa skrējēja vājuma brīžus un ievest komandu televizora ekrānos. Sāku kā 83., kas bija izdevīga pozīcija, lai demonstrētu agresīvu un bezkaunīgu pieeju startā, jau līdz stikla klana virsotnei biju aodzinis ap 20 komandām, izdevīgais pirmais kp. un superātrums uz ceļa ļāva jau pie pirmā punkta būtu tuvu top - 20, bet vājuma brīdis neilgi pirms kp izmaksāja lieku minūti un es sāku otro cēlienu apdzīšana manevriem, viss bija legāli, līdz pat beigu daļai, kad panāca Lietuvas rožu krūmu Stuļģi, kas bija ātrs vīrs, bet videi un manam skatam nedraudzīgs, beigu daļā atstāju vēl pari minūtei, kas ļāva publikas acīs ierastie 21. pozīcijā, līdz karšu maiņai paņēmu vēl divus ūdens tīkotājus un atgriezu komandu cīņā par uzvaru (visi mēs gribam uzvarēt, arī Burkāns, kurš nav pat pietuvojies Vikiņa divām bronzām šosezon). Šī bija tā diena, kad jutos pārcilvēciski, bija iespēja no necilās 83. vietas ieskriet publikas priekšā kā pirmajam. Etapā ieguvu ceturto labāko laiku, kas ir the best so far un man Mammucis smaidīja dikti spoži. Komanda pēc tam cīnījās kā lauvas ziloņu barā, rerursi bija tādi, kādi viņi bija un nevarēja gaidīt, kad komnadas vājie etapi izdarīs mūža skrējienu tieši tagad, dažs jau pirms starta bija auksti kā nīlzirgi ledū un knapi karti varēja paņemt no rokām - vispirms ir jānotic galvā un, tad tik dzīvē jārealizē savas iespējas. Beigās palikām 29.vietā, kas bija galvenokārt deļ izcilās taktikas, saliekot striprākos pirmajos etapos.
  Latvijas čempī neizdevās nosargāt titulu un nebeidzmo slavu, jo bija daudz jo. Pirmkārt pieļāvi vienu rupju kļūdu pēc skatītaj punkta, kas ātri vien izdzēsa 15 sekunžu pārsvaru, ko biju iekrājis pār Latvijas the bestu, bet ne būt sprinta cienītāju. Otrkārt, par peiļautā kļūda man atņēma daudz spēka un pēc tās pieļaušanas biju kā no vilciena izmests un vēl bez biksēm. Tā arī diztences beigās nespēju pietuvoties Bertuka sestajam robam, kas rezumēja smieklpilnu saruna no vecākā brāļa. Garā jau bija cita opera ar citiem aktieriem un es vienkārši nebiju izrādei gatavs, lai gan tehniski bija tikai dažas neprecizitātes, bet izcirtumi un purvi mani burtiski izslēdza no spēles, es tajos vilkos kā MotorCāns V-16 grupā.
 Tas arī pa lielam viss. Uz to galveno arī atskatījos, pēc izlases paziņošanas, tapa skaidrs, ka jāgatavojas Pasaules čempionātam, pārejais jau tikai tiek pakārtots tam. Tiekamies mežā!