JUKOLA

Orandžā mafija (klāt nav krievu zvezda - Gļebs)

Jukola sen jau ka pagājusi, es ar tomēr nolēmu sniegt savu komentāru par savu un neticamo Garciemas orientēšanas dieva Šača Šadrina sniegumu, kas saviļņoja visu Latviju.

Jukolai īpaši negatavojos, bet gan biju labi atpūties pirms cīņas, nekādas nojausmas par savu formu un garīgo stāvokli nebija, likās, ka varētu būt mīstāks par vismīkstāko tomātu, bet klusībā cerēju uz ātrām kājām, jo aukstos laika apstākļos jūtos gluži kā Kļaviņš virtuvē.

Lai gan uz Jukolu biju ieradies visnotaļ savlaicīgi, bet tā pienāca ātrāk kā dažas labas mazās pilngadība. Dzīvoju kopā ar Igtisu, kas arī zināmā mērā deva man pozitīvas emocijas. Komandas sastāvs stabils, cerēju vismaz uz pagajušā gada rezultāta atkārtošanas (15.vieta). Pirmais etaps labi – 13.vieta, otrais etaps at Goranu priekšgajā netanesa vejadzīgo vietu, čais uzraka vienu kp uz 3.min, nekas pēc otrā etapa – 28.vieta., trešais etaps iesāk olimpiski un distances vidū esam jau 20niekā, bet tad totāli norok čalis un pazaudē uzņemto ritmu, pēc trešā etapa – 38.vieta., nu vienkārši švaki, 4etaps vispār iestāda (jaunā zviedru cerība) un tad pie teikšanas tiek dzīvā leģenda, uz garo k- punktu lieku no sirds, saprotu, tā liekot līdz finišam šogad netikšu, mežā ieskrienot mani pārņem šoks, tāda tumsa, a izlēmu lampu neņemt, līdz ar to pirmo kp uzroku uz 30 – 40 sek., tālāk lielāko daļu distances veicu zolīdi, jūtos fantastiski, visus kalnus atkapāju, drusku trūka orentēšanās pārliecības vietām, kas ir pazaudēta līdz ar švako formu, tuvojoties distances beigām saķeru pāris čaļus, veicu vienu sliktu etapu,kur zaudēju līdz pat minūtei, tas mani manāmi paātrina, kapāju kā nekad, beigas zolīdi tiek veiktas, kluba šefs finišā kliedz – BRO, ARTURS! Nododu stafeti Jesperam ar kliedzienu – Davai. Biju pacēlis komandu no 42. uz 34.vietu, esmu patīkami saviļots par formu, kāda man bija jukolā, ja vien tie divi sikti veiktie kp nebūtu bijuši, būtu manai mammai burtiski jāraud. Jerkers pēdējā etapā izdarīja daudz un beigās zolīdā 23.vieta. Pie labāku astākļu sakritības 10nieks bija jāceļ!

Kā tad gāja citiem latvju zēniem. Īpaši jāizceļ Kāpas dieva (Rūdolfs Šadrins) sniegums pirmajā etapā, kur no vairāk kā 1600 komandām, kāpas spīdeklis iznāca ap 400. vietu, kas ir ļoti labi, ja ņem vērā, ka Šacim šobrīd forma ir sliktāka kā V – 10 grupā, bet tomēr Šacyonoks pierādīja sev, savām cīpām, Kāpas vadībai ar Induli priekšgalā, ka pat lielās aktivitātes gultas valstībā nu nekādīgi neatstāj pēdas uz Rūdolfa sniegumu meža labirintos, Šaci, gaidu ko līdzīgu Kāpā, lai Garciemā un Carnikā svētki turpinās vēl kādu mēnesi!!! Tik nav saprotams kapēc Šacis bija iekļauts tikai kāpas otrajā komandā, laikam neliela viltība, lai maldinātu pretiniekus un ļautu uzelpot citiem klubiem! Vislatvijas orientēšanās sporta seksa simbolam Valteram Āboliņam sniegums arī nebija pats graujošākais, kas jānoraksta uz komandas biedru slikto veikuma pirms tam, kad Valters pat nesaskatīja vajadzību kārtīgi iesvīst.

Esmu aizvadījis pēdējos nopietnos treniņus pirms Studentu čempja, priekšā vēl Kāpa un tad jau uz Spāniju, TUR KAUT KAM IR JĀBŪT!