10/02/2012

Sudrabs!

           Lietuvas čempiona titulam, Grundzāles neapstrīdamam čempiona titulam, gandrīz Anglijas čempiona titulam vēl pievienoju sudrabu Latvijas čempionātā - izdevās lielisks sezonas noslēgums, vismaz uz papīra un ieskatoties Aldim acīs.
           Sezonas sākumā nepiedalījos Latvijas čempionātā Skrundas pusē, kas nebija saistīts ar vārgumu vai bailēm no Lielā vai Renčika, bet ar startēšanu CISMĀ, šajā čempī, kā teica daudzas mazās, es nepaņēmu divas vieglākās medaļas otrpus Volgas, bet viss tika atlikts uz šķiedras atrādīšanu Daugavpils pusē, kur forma bija laba, bet zvaigznes un komandas biedri nebija manā pusē, kā arī strīds ar apvidu noveda mani pie kaunpilnās koka medaļas un 6. vietas stafetē.  Tātad visas cerības tika atliktas uz Maratonu. Lai gan maratonā manas spējas gluži nav tik iznīcinošas un agresīvas kā sprintā un dažreiz vidējā distancē, bet fiziskā sagatavotība ir līmenī un pat tāds sīkums kā maratona ilgums un distances garums nespēja man atņemt medaļu, to varēja izdarīt tikai MotorCāns, kurš esot devies pēcsezonas atvaļinājumā uz Abreni.  Iepazīstoties ar pieteiktajiem skrējējiem, sapratu, ka sudrabs jau nu ir jāņem, citādi Aldis, iespējams, uz mani paskatītos pēdējo reizi, nākamais solis jau būtu startēšana zem kādām citām krāsām vai gliemežu lasīšana Īrijā. Veselais saprāts īsti neļāva domāt, ka Es spētu piesmiet Pasaules čempionu 26 km garā distancē, bet par citu piesmiešanu es nešaubījos ne ceturtdaļu sekundes, bet katrā ziņā bija jānovērtē ikviens, pat Purinators vai Putnu Putns - Putniņš, kurš pēc debijas izlasē Bulgārijā, tā arī nav atkopies un skrien vairāk uz V-14 grupā ieliktās bāzītes.
        Starts, skatos kartē, jūtu, ka konkurenti skrien tālēs zilajās, es pagriežos pareizā virzienā, esmu pie pirmā kp pirmais, turpinu ātri, kas noved pie muļķpilnas kļūdas uz otro kp, pēc tam jau turpinu spēcīgi, no taurenīša izskrienu kā otrais ( tajā brīdī nebija ne kripatiņas saprašanas, kurš es varētu būt), bet tur pat ir arī nu jau Mežmalu pirmais numurs Artjoms " Armijas tvēriens" Rekuņenko, ( Vecais līderis - Andža Jubelis ir nedaudz atkāpies savos ierakumos un nu jau ieročus pienes Artjomam). Līdz otrajam taurenītim izdodas ar acīm pat sataustīt Bertuka kunga muguru, taurenīts viņam vienāds ar Armijas cilvēku, es palieku viens kā kaimiņu suns, turpinu cīnīties, lai panāktu abus bēgļus, līdz noķeru Artjomu, kurš apstiprina manas aizdomas, ka Edžulis tepat aiz trijām eglēm vien ir....bet tajā brīdī saprotu, ka šobrīd cīnīšanās ar pasaules čempionu ir tāpat kā iet medībās ar koka gabalu un nezinot savas spējas maratona plašumos - tempu nometu un turpinu patīkamā treniņa tempā līdz pat finišam ( kādas divas minūtes atstāju kļūdās), beigās finišēju septiņas minūtes aiz Mitsubischi outlander reklāmas sejas.
       Lai gan pēc finiša biju gandarīts ar iespēto, bet atsaucot atmiņā stulbās kļūdas un sevišķi pļuraino sākumu, ar sniegumu galīgi nejutos apmierināts un nemaz netaisījos to izklāstīt mammai vakarā pie skābena ruma glāzes. Bet kopumā bija ļoti labs treniņš, kas lika saprast, ka darbojos pareizā virzienā un lēnām atļaujos nospraust augstus mērķus nākamajai sezonai.
Azimuts ceļā uz nepārspējamību
      Kas pārsteidza? 1) Mazais dalībnieku skaits - ne staltā MotorCāna, ne Aronas dieva Kristapa Lielā...laikam daudziem Latvijā pulvers jau sauss un nevēlējās piesvīdināt savus skrienamos tērpus. 2) Pārsteidza Kalvis Brūns, kurš neparādīja ne 50 % no savu ikru spēka un sarūgtināja ozona galveno A grupas spēka zaru - Rolandu Blumbeku ( Jēkabpils stiprinieks). Ar viņa pieredzi un dzīves skatījumu tai ainai būtu jabūt labākai, pat atrādoties Guņa mežo. 3) Artjoms nostiprināja manī pārliecību, ka tagad tiek parādīts īstais Artjoma spēks, pirms tam tā bija vairāk kā cīpu ievērtēšana.
      Raksta beigās gribu apsveikt Gaujienas lielemeistaru ar veiksmīgo mocīšanos Zviedrijas Ulralong čempī, kur mūsu, augumā mazais, Lapsa Kūms izcīnīja iespaidīgi  augsto 12.vietu, kas tikai pierāda viņa spējas skriet ilgi, jo ilgi. Par šādu sniegumu arī TU būtu pelnījis Straupes beauty uzmanību...Malacis!

5 komentāri:

  1. Vecīt! sveiciens ar sudrabu. ar katru gadu pa vienai vietiņai uz augšu. Kas ar maratona karali notika? uz pirmo kp tāds pailgs laiks...

    AtbildētDzēst
  2. dziva_legenda2/10/12 13:55

    Nezinu, maratonu karalis vairs nav formaa....ko pakistaanietes dara? Kad mauksim nometnee uz siltajaa zemeem?

    AtbildētDzēst
  3. Kā jau parasti - raksts līmenī!
    Bij laba gonka!

    AtbildētDzēst
  4. Lielisks raksts!!! Medībās ar koka gabalu :))))) Nepatika vienīgi ieraksts GANDRĪZ Anglijas čempions, nākamgad 20. aprīli atzīmē kalendārā, Britu čempis sprintā notiek vien 30 minūšu attālumā no manas jaunas dzīvesvietas, tā ka visas iespējas to gandrīz pārvērst zeltā.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. dzīvā leģenda5/10/12 20:51

      aha, vajadzētu gan aizbraukt, bet stulbā laikā, varēja mēnesi ātrāk notikt, bet nu redzēs!

      Dzēst